Efektivitāte 2015. gada pārskats

Ne tas vienkāršākais gads

Par to, kāds bija 2015. gads pasaules ekonomikas arēnā un vai ir piepildījušās speci­ālistu prognozes, stāsta ABLV Asset Management, IPAS, vecākais finanšu tirgus analītiķis Leonīds Aļšanskis.

Aizvadītais 2015. gads bija diezgan sarežģīts gan pasaules ekonomiskajai sistēmai, gan pasaules finanšu tirgiem. Pēc pasaules ekonomikas izaugsmes tempu palielināšanās no 3% 2013. gadā līdz 3,4% 2014. gadā cerības par pasaules ekonomisko procesu paātrināšanās turpinājumu bija lielas. 2014. gada beigās Starptautiskais Valūtas Fonds (SVF) prognozēja, ka pasaules ekonomikas izaugsme 2015. gadā būs vismaz par 3,8%. Šo augsto rādītāju, pēc SVF analītiķu aplēsēm, vajadzēja nodrošināt krietni ievērojamākai attīstības valstu ekonomiku izaugsmei uz stabila ekonomiku izaugsmes fona attīstības valstīs.  

Tomēr ekonomiskā situācija dzīvē nebija tik labvēlīga un attīstības valstu ekonomikas 2015. gadā uzrādīja krietni vājāku izaugsmi nekā 2014. gadā. Ķīnas IKP 2015. gada pieaugums bija tikai 6,9%, bet vēl 2014. gadā tas bija 7,3%. Tādējādi Ķīnas izaugsme pirmo reizi kopš 1990. gada nolaidās zem 7%. Krievijā pat tika fiksēts IKP kritums par 3,7% pēc 0,6% izaugsmes 2014. gadā, bet BRICS ekonomikas pieauga par 4,5% pēc 5,2% pieauguma 2014. gadā. Attīstības ekonomiku ieguldījumu pasaules IKP (kas tiek izteikts dolāros) samazināja arī vairāku vadošo attīstības valstu būtiska valūtu devalvācija.

Tai pašā laikā divas lielākās attīstības ekonomikas spēja uzrādīt 2015. gadā diezgan labu IKP pieaugumu. ASV tas bija tāds pats kā 2014. gadā — 2,4%, bet eirozonā ekonomikas izaugsmes tempi palielinājās līdz 1,5% no 0,9% 2014. gadā.

Saskaņā ar SVF pēdējiem aprēķiniem, pasaules ekonomika kopumā 2015. gadā pieauga tikai par 3,1%, bet pēc Pasaules bankas aplēsēm — tikai par 2,8%.

Cenu kustību pasaules finanšu tirgū bez ekonomiskās situācijas būtiski ietekmēja arī citas gada “karstākās” tēmas. Tirgus dalībnieku uzmanība visvairāk bija pievērsta divu vadošo centrālo banku — ECB un FRS — darbībām. ECB martā (pēc paziņojuma janvārī) beidzot uzsāka liela mēroga programmu QE (Quantitative Easing — kvantitatīvā mīkstināšana), lai stimulētu eirozonā kreditēšanu un inflāciju. Amerikāņu FRS, pretēji ECB, visu gadu gatavojās kredītu un naudas politikas ierobežošanai. Tomēr refinansēšanās likme, kura jau septiņus gadus atrodas rekordzemā 0–0,25% līmenī, tika palielināta tikai 2015. gada decembrī.

Cenu kustību pasaules finanšu tirgū bez ekonomiskās situācijas būtiski ietekmēja arī citas gada “karstākās” tēmas.

Gada pirmajā pusē ļoti “karsta” tēma bija grieķu krīze, kura draudēja nopietni destabilizēt situāciju visā eirozonā. Par laimi, tā noslēdzās ar pieņemamas vienošanās panākšanu. Būtisks notikums pasaules finanšu un ekonomiskajai sistēmai bija 2015. gada nogalē SVF pieņemtais lēmums iekļaut pasaules rezerves valūtu grozā juaņu. Tā bija kā atzinība Ķīnas ekonomikas panākumiem pasaules ekonomisko procesu attīstībā.

Savukārt negatīvas ziņas tirgiem 2015. gadā sniedza notikumi, kas bija saistīti ar teroristiskiem uzbrukumiem un bēgļu pieplūdumu Eiropā, ISIS aktivitāšu palielināšanos Sīrijā un Irākā, nesaskaņām starp Krieviju un Turciju par notriekto lidmašīnu.

Reaģējot uz visiem šiem procesiem un uzkrāto iekšējo nelīdzsvarotību, pasaules finanšu tirgus 2015. gadu aizvadīja diezgan nervozi un svārstīgi, būtiski cenu pieauguma viļņi mijās ar kritumiem — galvenokārt ar preču aktīvu cenu un attīstības valstu valūtu kritumiem. Papildu sitienu 2015. gadā saņēma naftas ieguves valstu finanšu tirgi, jo turpinājās būtisks naftas cenu kritums, kas nolaidās pat zemāk par 2008. gada krīzes minimumu.

Gada sākums gan nevēstīja par šādu problēmu rašanos, un akciju tirgus to iesāka ar pārliecinošu pieaugumu. Turklāt vairākums vadošo fondu indeksu, ieskaitot arī vispasaules, pirmajā ceturksnī vairākkārt atjaunoja savus vēsturiskos maksimumus. Tomēr jau aprīlī un maijā tirgū izveidojās cenu krituma korekcijas vilnis, kurš īpaši pastiprinājās augustā un septembrī, kas atsvieda vadošos indeksus par 10–30% no maksimumiem. Lielu troksni un satraukumu pasaules tirgū izraisīja straujš Ķīnas akciju cenu kritums, kur indeksi jūnija–augusta laikā zaudēja gandrīz 50% no sava svara. Tā rezultātā pasaules akciju indekss MSCI WD gadu noslēdza ar kritumu par 2,7%. Kopš 2009. gada ievērojami augušais akciju tirgus jau otro reizi (kopš 2011. gada) noslēdz gadu ar samazinājumu. Daudz lielāku kritumu 2015. gadā uzrādīja attīstības tirgus indekss MSCI EM, kurš kritās par 17% — galvenokārt dēļ attīstības valūtu būtiskā krituma attiecībā pret dolāru.

Diezgan sarežģīts un svārstīgs gads bija arī pasaules obligāciju tirgum. Spēcīgs eirozonas valstu valsts obligāciju cenu pieaugums gada sākumā (laikā, kad ECB paziņoja par programmu QE) noveda pie tā, ka aprīļa vidū visas Vācijas obligācijas, līdz pat deviņgadīgajām, sāka uzrādīt negatīvu ienesīgumu! Bet pēc tam sekoja šo obligāciju daudz spēcīgāks cenu kritums un ienesīguma pieaugums (desmitgadīgajām tas izauga no 0% līdz 1%!). Šāda deformācija un svārstīgums tirgū, kurš tiek uzskatīts par eiro investīciju safe haven, būtiski sarežģīja pat pašu konservatīvāko investīciju portfeļu pārvaldīšanu.

Ārkārtīgi smags 2015. gads bija preču tirgiem, it īpaši dārgmetālu un naftas tirgiem, kur cenas kritās par 11% zeltam, par 29% pallādijam un par 35% naftai. Salīdzināmu kritumu pret dolāru uzrādīja arī vairākums attīstīto un attīstības valstu valūtu — par 10% samazinājās eiro un jena, par 20% rublis, bet Brazīlijas reāls krita par 33%.

Viss minētais aizvadītajā gadā būtiski sarežģīja investīciju darbu finanšu tirgos. Tomēr profesionālākie investori spēja pārvarēt šīs grūtības un uzrādīt 2015. gadā labus rezultātus. Tas pilnā mērā attiecas arī uz speciālistiem, kuri pārvalda mūsu bankas ieguldījumu portfeli.

Saturs

Radošā grupa: Arnis Artemovičs, Ernests Bernis, Jānis Bunte, Anna Celma, Ilmārs Jargans, Jekaterina Koļesina, Sergejs Mazurs, Samanta Priedīte, Jūlija Surikova, Romans Surnačovs
Projekta menedžeres: Anna Celma, Jūlija Surikova
Intervijas: Jānis Bunte, Ingrīda Drazdovska, Konstantīns Gaivoronskis, Katrina Gordejeva, Ilmārs Jargans, Jekaterina Koļesina, Sergejs Mazurs, Romāns Meļņiks, Sergejs Pavlovs, Romans Surnačovs, Jānis Šķupelis
Tekstu autori: Leonīds Aļšanskis, Jānis Bunte, Anna Celma, Vladislavs Hveckovičs, Jānis Grīnbergs, Māris Kannenieks, Ļubova Kazačenoka, Jekaterina Koļesina, Zane Kurzemniece, Aleksandrs Pāže, Gints Pumpurs, Dmitrijs Semjonovs, Jūlija Surikova, Kaspars Vanags, Benoit Wtterwulghe
Foto: Arnis Artemovičs, Uldis Bertāns, Mārtiņš Cīrulis, Ieva Čīka, Krišjānis Eihmanis, Andrejs Hroneloks, Alise Jastremska, Valdis Kauliņš, Valts Kleins, Marks Litvjakovs, Sergejs Mazurs, Reinis Oliņš, Samanta Priedīte, Gatis Rozenfelds, Polina Viljun, LETA foto, Marka.photo, Studija F64
Korektors: Agrita Grīnvalde
Tulks: Antra Bula
Dizains: Aivis Lizums, Valters Horsts
Sadarbībā ar SIA Anonymous Publishing

Visas tiesības aizsargā LR likums Par autortiesībām un blakustiesībām.
Pārpublicēšana bez ABLV Bank, AS, atļaujas aizliegta.