Efektivitāte 2015. gada pārskats

Nākotne tepat, uz sliekšņa

“2015. gads ABLV grupas nekustamā īpašuma uzņēmumu grupai Pillar bijis pagrieziena un jaunu akcentu salikšanas posms,” stāsta Ieva Valtere, Pillar Management, SIA, izpilddirektore. Drīz jaunā Rīgas pilsētas daļa New Hanza City pārtaps realitātē.

Kāds Pillar uzņēmumu grupai bijis 2015. gads? Kas bija lielākais izaicinājums? Par ko ir lielākais gandarījums un prieks?

2015. gads ir bijis ražīgs gads. Pirmkārt, esam sasnieguši izvirzītos mērķus par nekustamā īpašuma portfeļa apjoma samazināšanu. Kā zināms, Pillar savulaik tika izveidots ABLV iepriekš piederošo īpašumu pārdošanai. Tā portfelis bija gana liels, 2015. gadā mēs to divkārt samazinājām un ieņēmumi no īpašumu pārdošanas sasniedza 18 miljonus eiro, kas, mūsuprāt, ir labs rādītājs. Ja skatāmies uz atlikušo portfeļa daļu, pēc pāris gadiem tas tiks izpārdots pilnībā.

Otrs uzdevums bija saistīts ar grupas reorganizāciju. Ņemot vērā nākotnes ieceres, tika pieņemts lēmums sadalīt darbības virzienus, salikt jaunus uzsvarus. Ķērāmies pie darba! Reorganizācijas process ilga gandrīz gadu, kura laikā izveidotas uzņēmumu grupas, nodalot noteiktus darbības virzienus.

Izveidojām menedžmenta grupu — Pillar Management, kurā ietilpst Pillar Architekten — grupas projektēšanas kompānija, Pillar RE Services — apsaimniekošanas uzņēmums. Visus šos gadus savus attīstītos projektus paši esam arī apsaimniekojuši, un tagad to izdalījām kā atsevišķu virzienu, jo, raugoties nākotnē, jāuzkrāj pieredze, spēki jaunam projektam, tā apsaimniekošanai. Tāpat izveidojām būvdarbu organizācijas un kvalitātes kontroles kompāniju Pillar Contractor. Lēmums par šāda uzņēmuma radīšanu, mūsuprāt, ir dabisks, jo apjoms, ko tuvākajos gados realizēsim, ir ļoti liels, tāpēc uzskatām, ka finanšu kontrole ir jātur savās rokās. Otra uzņēmumu grupa turpinās nodarboties ar pārņemto īpašumu uzturēšanu un pārdošanu, bet trešā ir finanšu un darījumu centra New Hanza City (NHC) attīstības virzītāja.

Vai jaunās būvniecības kompānijas vadītājs jau ir atrasts? 

Jā, tas veiksmīgi ir izdarīts. Jaunais vadītājs Jānis Lāčaunieks ir sācis darbu. Viņš ir profesionālis ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi. Liekam lielas cerības uz viņu. Un novēlam viņam izturību!

Kurus trīs 2015. gada notikumus uzņēmumu grupas darbībā jūs noteikti gribētu izcelt? Kāpēc? 

Notikumu tik tiešām ir ļoti daudz. Lai izceltu tikai trīs, ir krietni jādomā. Viens no tiem, ko noteikti gribētos pieminēt un kas gan pašiem, gan arī citiem ļoti patika, bija mūsu jaunās pilsētas ieskandināšana — NHC teritorijā notika grupas Prāta Vētra koncerts. Tas pulcēja vairāk nekā 45 000 skatītāju, un bijām ļoti priecīgi par to, ka viss izdevās, arī atsauksmes bija labas. Nav bieži gadījumi, kad kādā jaunattīstāmā teritorijā tiktu sarīkoti tik vērienīgi pasākumi. Mums šķita, ka tas bija veiksmīgs projekts.

Varbūt šī tradīcija būtu jāturpina? 

2016. gadā plānojam sākt būvniecību NHC. Visticamāk, koncerta rīkošana būvlaukumā ir diezgan neiespējams uzdevums. Sadarbība ar Prāta Vētru bija unikāls projekts. Sadarbība ar šo grupu mums nav pirmo reizi, mums viņi ļoti patīk. Puiši paši bija noskatījuši šo vietu koncertam, mēs piekritām — lieliska ideja, kāpēc gan ne!? Kas zina, varbūt tad, kad uzcelsim, iekārtosim šeit dārzu, tad arī rīkosim atklāšanu. Bet nesolu, jo tā var izmīdīt visu zālienu. [Smejas.]

Turpinot par būtiskākajiem notikumiem, kā otrs jānosauc projekta Miera Park House pabeigšana. Kad to pirms diviem gadiem iegādājāmies, bija viena tirgus situācija, rēķinājāmies ar noteiktu pircēju segmentu. Diemžēl laiks un valdības lēmumi darīja savu. Finišējām brīdī, kad tirgus situācija vairs nebija tik spīdoša, tomēr, neraugoties uz to, uzskatām, ka projektu esam realizējuši veiksmīgi. Arī pārdošanas rezultāti iepriecina — esam izpārdevuši vienu ceturto daļu no dzīvokļiem.
 
Kā trešais notikums noteikti jāpiemin tas, ka esam saņēmuši visus nepieciešamos saskaņojumus bankas centrālās ēkas un biroju centra būvprojektam. 2014. gadā pārņēmām projekta autoru — vācu arhitektūras kompānijas — Rīgas biroju Schaller Kyncl Architekten Riga (tagad Pillar Architekten). 2015. gadā projektu finišējām ar izcilību, to saskaņojām bez aizrādījumiem. Citiem attīstītājiem pilsētā nebūt neklājas tik viegli, projektus nebūt nav vienkārši saskaņot... Mēs centāmies būt izcilnieki — kā jau visās lietās. Tas mums patiešām ir liels notikums. Projektēšana ilga piecus gadus, kopš brīža, kad darbu sāka vācu arhitekti. 2016. gadā jāķeras klāt būvniecībai!

Kāpēc banka savulaik pievērsās tādam projektam kā New Hanza City?

Doma attīstīt šo teritoriju radās aptuveni 1998. gadā. Īsti neatceramies, kāds tolaik bija pilsētas attīstības plāns un ko tas paredzēja šajā vietā.

Jebkuram augošam uzņēmumam ir skaidrs, ka kaut kad tam būs nepieciešamas lielākas, plašākas, skaistākas, modernākas telpas. Kur gan citur tās varētu būt, ja ne pavisam tuvu Rīgas pilsētas centram? Nolēmām iegādāties zemi Hanzas, Pulkveža Brieža ielas rajonā. Ar gadiem zeme piepirkta klāt, un tagad jau ir ideja par pilsētu pilsētā. Tas ir kvartāls starp Hanzas, Sporta, Skanstes un Pulkveža Brieža ielu.  

Turklāt teritorija, kas tiek saukta par Skansti, arī Rīgas pilsētas ieskatā tagad ir noteikta kā prioritārās attīstības rajons. Varbūt Rīga nevar konkurēt ar Londonu vai Parīzi, tomēr katrā lielākā pilsētā ir nepieciešams savs darījumu rajons jeb Central Business District — CBD. Ņemot vērā šīs teritorijas atrašanās vietu — tuvu pilsētas centram — tā ir labākā vieta biznesa zonas veidošanai.

Jebkuram augošam uzņēmumam ir skaidrs, ka kaut kad tam būs nepieciešamas lielākas, plašākas, skaistākas, modernākas telpas.

Kāpēc projekta īstenošanai izvēlēta Skanstes apkaime, nevis, piemēram, reiz par perspektīvo biznesa rajonu uzskatītā Ķīpsala?

Idejas par biznesa rajoniem Rīgā ir bijušas vairākas. Taču jebkurai vietai ir jāizaug dabiskā ceļā. Visām Rīgas salām — Ķīpsalai, Lucavsalai, Zaķusalai — ir vairāki trūkumi salīdzinājumā ar mūsu teritoriju, ja ņemam vērā īpašumu vērtēšanas klasiku — principu “vieta, vieta un vēlreiz vieta”. NHC teritorija ir ļoti tuvu Rīgas vēsturiskajam centram, kas nav tik tieši izteikts citām teritorijām. Otra ļoti svarīga lieta ir satiksme un infra­struktūra. Darbinieki, kas strādās biroju ēkās, cilvēki, kas dzīvos jaunajās mājās, izmantos sabiedrisko transportu. Ar tramvaju, autobusu, trolejbusu līdz New Hanza City var atbraukt, bet, piemēram, uz Lucavsalu pagaidām šie transporta veidi nekursē.

Nākamā lieta — komunikāciju pieslēgumi. Piemēram, mēģinot attīstīt Lucavsalu, nāksies saskarties ar lielām problēmām — to, iespējams, parādīja arī pašvaldības nesen rīkoto izsoļu rezultāti — tās bija neveiksmīgas. Lai gan šī teritorija ir relatīvi tuvu centram un, piedāvāta salīdzinoši lēti, attīstītājiem varētu šķist perspektīva, taču, sarēķinot potenciālās viena kvadrātmetra izmaksas gatavam produktam, kurā ietverta arī komunikāciju projektēšana un izbūve, aina ir pilnīgi cita. Turklāt jārēķinās ne tikai ar naudas resursiem, bet arī ar laika patēriņu.

Savukārt, piemēram, Ķīpsalas gadījumā ir pieejami pilsētas inženiertīkli, taču loģistikas risinājumi tur nav ērti. Bez fundamentālām pārmaiņām Ķīpsalai būs grūti attīstīties. Protams, tur būs atsevišķi objekti.

Turklāt šobrīd kopumā ir jārēķinās ar iedzīvotāju skaita samazināšanās tendenci, un šīm lielu teritoriju attīstības iecerēm jāpieiet ļoti izsvērti.

Cik New Hanza City tapšanā ir ieguldīts līdz šim? Kādas varētu būt kopējās investīcijas tā attīstībā?

Līdz šim finanšu aktīvi galvenokārt ieguldīti teritorijas sakārtošanā; ņemot vērā arī zemes iegādes izmaksas, kopā tas ir vairāk nekā 30 miljoni eiro. Taču šobrīd pateikt, cik kopā izmaksās teritorijas 25 ha pārveidošana, ir grūti, lai neteiktu — neiespējami.

NHC kā jebkurš liels attīstības projekts tiks īstenots vairākās kārtās. Šobrīd konkrēti varam runāt par pirmajām divām. Sāksim ar to teritorijas daļu, kas atrodas tuvāk Rīgas vēsturiskajam centram, izveidosim NHC kodolu un tad paplašināsimies uz visām pusēm.

Prioritāte, protams, ir jaunā bankas ēka. Šī iecere bijusi stūrakmens un pamats šīs teritorijas apgūšanai. Tā būs pirmā kārta. Taču līdz tai vēl ir jāveic sagatavošanās darbi, jāizbūvē infra­struktūra, arī vairākos posmos. Ielas, maģistrālās komunikācijas plānots izbūvēt 2016. gadā. Pirmo ēku būvniecību iecerēts sākt 2017. gadā. Bankas un daudzfunkcionālā biroju ēka — katra būs aptuveni 20 000 m2; kopējā izbūvējamā platība viena projekta ietvaros būs 53 000 m2, ieskaitot pazemes stāvu.

Nākamā kārta paredz attīstīt dzīvojamo apbūvi. Šobrīd notiek šo māju projektēšana. Viena būs vidējās klases dzīvojamā ēka — aptuveni 15 000 m2 platībā; tāpat ir iecerēts premium klases dzīvojamo ēku kvartāls vairāk nekā 15 000 m2 platībā. Tad sekos plašu rezonansi ieguvušais Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs. Tas atradīsies pašā teritorijas centrā, blakus parkam, un veidos NHC kodolu. Šo muzeju varētu nosaukt arī par NHC enkurobjektu.

Tuvākajos piecos sešos gados mūsu ieguldījumi NHC būvniecībā sasniegs 150–170 miljonus eiro.

Cik tad izmaksās pirmās NHC kārtas?

Precīzu skaitļu par pirmajām ēkām mums šobrīd vēl nav, neesam sagatavojuši tāmi. Ļoti iespējams, ka bankas ēkas un biroju centra būvniecība varētu izmaksāt 80–100 miljonus eiro. Vēl nav skaidri zināmi vairāki parametri, kas ietekmēs galīgās to izmaksas, piemēram, kāda būs bankas ēkas fasādes apdare. Turklāt šajā ēkās paredzētas arī komplicētas inženiertehniskās sistēmas. Biroju ēku būvēsim pēc BREEAM standartiem. Šobrīd šim projektam novērtējums ir labākais Latvijā.

Muzejam ir apsolīti 30 miljoni eiro, neierēķinot parka izmaksas, par kurām šobrīd nav nekādu aplēšu, jo tas tiek plānots kopā ar muzeja ēku. Konkursa rezultātā redzēsim, kādu tā risinājumu arhitekti piedāvās. Vidējās klases dzīvojamā ēka varētu izmaksāt 13–15 miljonus eiro, ieguldījumi premium klases kvartāla izbūvē varētu būt līdz 25 miljoniem eiro. Tuvākajos piecos sešos gados mūsu ieguldījumi NHC būvniecībā sasniegs 150–170 miljonus eiro.

Kāpēc savulaik ir izvēlēta tieši šāda teritorijas attīstības koncepcija?

Attīstoties teritorijai, ir pareizi, ja tajā parādās un tiek veidota gan biroju funkcija, gan dzīvojamā daļa, gan ir paredzētas atpūtas iespējas. To visu saliekot kopā, teritoriju ir iespējams efektīvi attīstīt, padarīt to dzīvu.

Celt tikai biznesa ēkas nebūtu īsti pareizi, turklāt Rīgai arī tik daudz ofisu telpu nevajag. Lai pilsētas kvartāli dzīvotu, jābūt optimālam sajaukumam — proporcionāla biroju un dzīvokļu attiecība. Nereti tipiski ofisu bloki lielpilsētās nedēļas nogalē ir kā izmiruši. Pastaigājiet pa Londonas Sitiju svētdienā!

Muzejs savukārt ienes īpašu atmosfēru. Tas ir ļoti vērtīgs papildinājums jebkurai pilsētas daļai. Varbūt nākotnē pilsētnieki nezinās kādu A klases biroju māju, varbūt nezinās ABLV Bank, bet muzeju gan. Turklāt nedrīkstam aizmirst sinerģijas efektu — muzeja apmeklētāji pēc izstādes apskates gribēs aiziet uz kafejnīcām, iepirkties, tas radīs cilvēku kustību rajonā, padarot to dzīvotspējīgāku.

Turklāt ABLV Bank turpina rūpēties par laikmetīgās mākslas darbu krājumu, kuram šobrīd nav, kur atrasties. Un ja jau reiz ir krājums, vajag muzeju, kur to izrādīt. Par pelnošu projektu šajā gadījumā neviens nerunā. Tas ir projekts sirdij, jo mēs mīlam mākslu! [Smaida.]

Vai sākotnējais redzējums un pašreizējā versija sakrīt? Vai ir bijušas kādas izmaiņas? Kādas, kāpēc?

Lielā mērā tās sakrīt. Jāsaka — nevar nesakrist, jo 2007. gadā tika sākta teritorijas detālplānojuma izstrāde, jau tad diezgan skaidri nosakot iekškvartālu struktūru, kur kas atradīsies. Tā ietvaros neviens neizzīmē detaļās ēku arhitektūru, bet pamatlietas tiek pateiktas. Un pie šī detālplānojuma pieturamies, kas mums atvieglo dzīvi.

Arī NHC teritoriju skar Skanstes lokālplānojums, visi sarežģījumi ar tā izstrādi un saskaņošanu. Taču mums zināmā mērā tie iet garām tieši tāpēc, ka ir detālplānojums. Nenoliedzami, kaut kādas korekcijas lokālplānojums ir ieviesis.

Pieminējāt, ka New Hanza City teritorija tiks veidota vairākās kārtas. Cik ilgā laikā varētu tikt pabeigta visa tās attīstība?

Tas ir ļoti interesants jautājums. Līdzīgi kā par investīcijām, arī par laiku nevar precīzi atbildēt. Tas būs atkarīgs no situācijas tirgū, norisēm pasaulē, ekonomiskās attīstības. Savulaik droši teicām, ka pilsētu gribētu uzbūvēt līdz 2033. gadam. Šo datumu neviens nav mainījis, varam pieturēties pie tā, taču precīzi pateikt nevaram. Pabeigsim pirmās kārtas, skatīsimies tālāk, kā rīkoties. Mēs nebūvējam ķeksīša pēc. Izveidotos kvadrātmetrus vajadzētu arī apdzīvot un tad virzīties tālāk. Tiesa, paralēli visu laiku ģenerējam jaunas idejas, domājam, plānojam, projektējam.

Kādas ir iespējamās izmaiņas, reaģējot uz pārmaiņām nekustamā īpašuma tirgū, pieprasījumu?

Dzīvokļi tāpat kā biroju platības bija, ir un būs vajadzīgi. Jautājums ir par apjomu, cenu un klasi. Skaidrs, ka noteikti pārdzīvosim vēl vismaz vienu nekustamā īpašuma krīzi, kas, iespējams, ieviesīs korekcijas termiņos.

Papildus bankas jaunās ēkas būvniecībai starp NHC prioritārajiem objektiem ir bijušās preču stacijas vēsturiskās ēkas rekonstrukcija

Kad?

[Smejas.] Ja zinātu, atvērtu kontu Šveices bankā. Esam vairākkārt pārliecinājušies, to pierādījusi arī pasaules lielo investoru pieredze — veiksmes pamatā ir darīt noteiktas lietas tieši krīzes laikā.

Visticamāk, mēs neapstāsimies, sākoties krīzei, turpināsim darīt. Šobrīd būvniecības apjoms samazinās, par to daudz runā, pārdošanas apjoms sarūk, bet mēs ejam uz priekšu, izmantojam laiku un situāciju, piemēram, krīzē ir iespējamas zemākas būvniecības cenas.

Atgriežoties pie termiņiem, kad ir plānots pabeigt pirmos namus?

Orientējamies uz 2021. gadu. Ceram, ka tad tiks pabeigts arī muzejs. Protams, viss ir atkarīgs no tā, kā veiksies ar projektēšanu, konkursiem. Piemēram, tieši šobrīd norisinās muzeja vīziju konkurss. 2016. gada maijā ceram ieraudzīt tā maketu. Konkursa rezultātus gaidām ar patiesu interesi.

Bankas un biroju ēku plānojam pabeigt 2019. gada beigās vai 2020. gadā. Šīs ēkas ir lielas, komplicētas. Savukārt vidējās klases dzīvojamo māju varētu pabeigt gadu ātrāk, bet premium ēku attīstīsim vienlaikus ar muzeju un parku.

Starp citu, paralēli esam sākuši konkursu par vēsturiskās dzelzceļa stacijas ēkas rekonstrukciju. Mums šī ēka ļoti patīk. Šobrīd kaldinām idejas, ieceri, ka tas varētu būt daudzfunkcionāls sabiedriskais centrs, kurā varētu būt plašas pasākumu telpas. Tādu Rīgā trūkst, arī paši katru gadu ar šo problēmu saskaramies.

Ēku varētu izmantot arī kultūras pasākumiem. Iespējams, bankas 25 gadu svinības rīkosim tur. Tāds ir mūsu mērķis un uzdevums. Tie ir plāni līdz 2021. gadam.

Pieminējāt to, ka ar Skanstes lokālplānojuma apstiprināšanu neiet gludi. Vai esat saskārušies ar vēl kādām grūtībām, īstenojot projektu? Kāpēc tās radās, un vai ir izdevies tās atrisināt?

Globālu grūtību nav bijis, bet mazas aizķeršanās ir vienmēr. Nevar teikt, ka viss rit gludi, ka visur, kur ejam, mūs sagaida ar atplestām rokām, sakot — nāciet, ļoti vēlamies jūsu projektu, dariet tieši tā, kā esat ieplānojuši! Taču milzīgu problēmu, ko būtu vērts pieminēt, nav. Protams, var gari un plaši diskutēt par kopumā nesakārtotu likumdošanu, normatīvu bāzi šajā nozarē, kas saistīta ar plānošanu, projektēšanu, saskaņošanu, ar apbūves noteikumiem, — ir ļoti daudz ko darīt un uzlabot. Esam iesaistījušies Nacionālajā nekustamo īpašumu attīstītāju aliansē, liekam galvas kopā un spriežam, kā mainīt situāciju, bet NHC projekta ietvaros lielu grūtību nav bijis. Kvalitatīvi izstrādājot projektu, sekojot noteikumiem, viss ir normas robežās.

Jau tagad ir izstrādāti detalizēti projekti nākamajām ēkām NHC teritorijā

Ielūkojoties nākotnē — kas dzīvos premium klases kvartālā, kas tajā strādās?

Droši vien jāsāk ar tiem, kas šeit strādās. [Smejas.] Tad nonāksim līdz tiem, kas te dzīvos. Visticamāk, tie būs vieni un tie paši cilvēki. Protams, gribētu redzēt lielas, starptautiskas kompānijas mūsu biroju ēkā, kuras pārceltu savus ofisus uz Rīgu. Šobrīd šajā ziņā mums krietni priekšā ir Viļņa, kura ir piesaistījusi šādus uzņēmumus. Centīsimies pievilināt ar jaunām, augstvērtīgām biroju platībām. Attiecīgi, mūsuprāt, ir ērti, ja vien esi pilsētas cilvēks, strādāt un dzīvot vienā rajonā.

Par vidējās klases ēku runājot, jāpiemin, ka bankas darbinieki nereti ir interesējušies par iespējām iegādāties mājokli netālu no darba. Domājot par to, ka ne visi darbinieki ir augstākā līmeņa vadītāji, kuri varētu atļauties dzīvot premium segmenta namos, nolēmām veidot māju vidējā cenu segmentā.

NHC dzīvos tie, kuriem ir būtiska apkārtējā vide. Tam ir ļoti laba atrašanās vieta, visur var aiziet ar kājām. Ja vēl pilsēta uzbūvēs tramvaja līniju Sporta ielā, tas būs labs pienesums Skanstes rajonam kopumā. NHC ir gana labi sasniedzama ar sabiedrisko transportu, savukārt nokļūt Skanstes otrā galā jau ir sarežģītāk.

No daudzām jaunām, labām mājām Rīgā pa logu paveras nekārtība. Te tā nebūs. Tiesa, nesolām arī skatu uz jūru. Taču vide tiešām būs sakārtota. Gribam, lai te būtu pieejams viss nepieciešamais ērtai ikdienai — līdz pat bērnudārzam.

New Hanza City ir daļa no lielākas Skanstes apkaimes, kura pamazām pārvēršas. Vai sadarbojaties ar pārējiem Skanstes apkaimes attīstītājiem, zemes īpašniekiem?

Visas teritorijas ietvaros liels nopelns ir organizācijai Skanstes attīstības aģentūra, ko vada Mārtiņš Vanags. Viņš ar lielu entuziasmu strādā pie jautājumiem, kas skar apkaimes attīstību. Gan mūsu, gan pārējo attīstītāju novērojums — viens pats nav cīnītājs. Pirms gada, apkaimes zemju īpašniekiem lemjot apvienoties un risināt jautājumus kopīgi, lietas ir sakustējušās. Arī pilsēta ir gatava uzklausīt. Domāju, ka Skanstes attīstības aģentūrai sadarbības rezultāts ar pilsētu būs labs. Piemēram, šobrīd tiek runāts par vienotu apstādījumu plānu gar centrālajām ielām. Tā kā ir paredzēts izbūvēt infrastruktūru neattīstītajā Skanstes daļā, ir vajadzīgs lielāks spēks. Mūs priecē tas, ka pilsēta šo teritoriju arī savos attīstības plānos ir definējusi kā prioritāru. Arī tas zināmā mērā ir sabiedriskās organizācijas darbības nopelns. Ejam, stāstām, komunicējam par plāniem un ieguldījumiem. Pilsēta ir sākusi rēķināties ar mums.

Kādu redzat šo pilsētas daļu pēc pieciem, desmit un divdesmit gadiem?

Droši vien tā izskatīsies labi un arvien jaukāk, jo arī citiem attīstītājiem ir līdzīgi plāni. Skanstes ielas tuvumā attīstīsies darījumu apbūve, tālāk no tās ir paredzētas dzīvojamās mājas. Tā nebūs klasiska darījumu zona, to arī neviens nevēlas, lai nevienam nerastos sajūtas, ka dzīve Skanstē beidzas pēc pulksten sešiem vakarā.

Parādīsies vēl gana daudz jaunu ēku. Ir aizraujoši vērot un būt klāt tam, kā attīstās jauna pilsētas daļa. Tā ir unikāla iespēja sniegt savu ieguldījumu Rīgas pārveidē!

Saturs

Radošā grupa: Arnis Artemovičs, Ernests Bernis, Jānis Bunte, Anna Celma, Ilmārs Jargans, Jekaterina Koļesina, Sergejs Mazurs, Samanta Priedīte, Jūlija Surikova, Romans Surnačovs
Projekta menedžeres: Anna Celma, Jūlija Surikova
Intervijas: Jānis Bunte, Ingrīda Drazdovska, Konstantīns Gaivoronskis, Katrina Gordejeva, Ilmārs Jargans, Jekaterina Koļesina, Sergejs Mazurs, Romāns Meļņiks, Sergejs Pavlovs, Romans Surnačovs, Jānis Šķupelis
Tekstu autori: Leonīds Aļšanskis, Jānis Bunte, Anna Celma, Vladislavs Hveckovičs, Jānis Grīnbergs, Māris Kannenieks, Ļubova Kazačenoka, Jekaterina Koļesina, Zane Kurzemniece, Aleksandrs Pāže, Gints Pumpurs, Dmitrijs Semjonovs, Jūlija Surikova, Kaspars Vanags, Benoit Wtterwulghe
Foto: Arnis Artemovičs, Uldis Bertāns, Mārtiņš Cīrulis, Ieva Čīka, Krišjānis Eihmanis, Andrejs Hroneloks, Alise Jastremska, Valdis Kauliņš, Valts Kleins, Marks Litvjakovs, Sergejs Mazurs, Reinis Oliņš, Samanta Priedīte, Gatis Rozenfelds, Polina Viljun, LETA foto, Marka.photo, Studija F64
Korektors: Agrita Grīnvalde
Tulks: Antra Bula
Dizains: Aivis Lizums, Valters Horsts
Sadarbībā ar SIA Anonymous Publishing

Visas tiesības aizsargā LR likums Par autortiesībām un blakustiesībām.
Pārpublicēšana bez ABLV Bank, AS, atļaujas aizliegta.