Efektivitāte 2015. gada pārskats

Latvijas ekonomika: kurss uz izaugsmi

Par 2015. gada Latvijas ekonomikas sasniegumiem, par notikumiem eksporta nozarē, kā arī par naudas vērtības samazināšanos stāsta ABLV Bank finanšu direktors Māris Kannenieks.

Neraugoties uz saspringto ģeopolitisko situāciju reģionā, 2015. gadā Latvijas ekonomika turpināja augt. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 2,7% — tā bija straujāka izaugsme, nekā iepriekš tika prognozēts.

Kritumu preču eksportā uz Krieviju kompensēja eksporta pieaugums uz vairākām Eiropas Savienības (ES) valstīm, Āziju un ASV. Turklāt pakalpojumu eksporta kāpumu 2015. gada pirmajā pusē veicināja Latvijas prezidentūra ES Padomē.

Turpinoties ekonomikas izaugsmei, uzlabojās arī situācija darba tirgū. Nozīmīgākais darbavietu pieaugums bija pakalpojumu sektorā — komerciālajos un sociālajos pakalpojumos, veselības jomā, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos. Savukārt lielākais darbavietu skaita samazinājums bija apstrādes rūpniecībā — pārtikas ražošanā, īpaši zivju apstrādē, vieglajā rūpniecībā, būvniecībā un valsts pārvaldē. Pieaugot nodarbinātībai, saruka bezdarbs — gada beigās bezdarba līmenis bija 9,9%, kas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā pirms gada.

Inflācija saglabājās zema un turpināja sarukt — 12 mēnešu vidējā inflācija sasniedza 0,2%. Iekšzemes faktorus, tādus kā nodokļu un elektroenerģijas tarifu kāpums, lielā mērā kompensēja ārējie faktori — naftas un lauksaimniecības preču cenu kritums.

Saskaņā ar Bloomberg datiem, izejvielu preču cenas pasaules biržās 2015. gadā ir kritušās vidēji par 25%, Bloomberg Commodities indeksam noslīdot līdz zemākajam līmenim kopš 1999. gada.

Ekonomikas izaugsmes tempa paātrināšanās, kā arī pēdējos mēnešos vērojamais stabilais mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums ļauj prognozēt, ka 2016. gadā ekonomikas izaugsme varētu būt vēl straujāka un sasniegt 3,2%.

ECB monetārā politika, likviditāte un naudas tirgi

Jau pagājuši divi gadi, kopš Latvija ir pilnvērtīga eirozonas dalībvalsts. 2015. gada sākumā Eiropas Centrālās bankas (ECB) padome pieņēma lēmumu par stimulējošās politikas paplašināšanu, kuras ietvaros tika ieviesta jauna valsts sektora vērtspapīru pirkšanas pro­gramma, kura savukārt būtiski samazināja eirozonas, tostarp Latvijas, vērtspapīru un naudas tirgus procentu likmes.

Eirozonas naudas tirgus procentu likmes 2015. gadā turpināja sarukt, sasniedzot jaunu vēsturisko minimumu. Jau kopš pagājušā gada aprīļa 3 mēnešu Euribor ir negatīvs.

2015. gadā ECB turpināja rīkot 2014. gadā uzsākto izsoļu programmu TLTRO — ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju izsoles. Programmas TLTRO principi balstās uz nosacījumu, ka par jaunu kredītu izsniegšanu kredītie­stādēm ir iespējas vairāk aizņemties no Eirosistēmas centrālajām bankām lētus ilgtermiņa naudas resursus nākamo kredītu izsniegšanai. Eirosistēma no 2014. gada septembra līdz 2016. gada jūnijam ik ceturksni eirozonas kredītie­stādēm organizē operācijas (kopumā būs astoņas TLTRO izsoles), kurās piedāvā aizņemties eiro resursus pret atbilstošu aktīvu nodrošinājumu, par to maksājot tikai galveno refinansēšanas operāciju procentu likmi, kas pašlaik ir 0,05% (sākot ar 2015. gada martu, Eirosistēma nepiemēro 10 bāzes punktu uzcenojumu virs galveno refinansēšanas operāciju procentu likmes). Pirmo piecu TLTRO ietvaros Eirosistēma izsniedza eirozonas kredītiestādēm 399,4 miljardus eiro, to skaitā Latvijas kredītiestādēm tika izsniegti 220,5 miljoni eiro.

Latvijas valsts vērtspapīru likmes — rekordzemā līmenī

Stimulējošā ECB politika ļāva Latvijai emitēt valsts vērtspapīrus gan iekšējā, gan ārējā tirgū ar vēsturiski zemākajām likmēm. Papildus tam 2015. gada 15. aprīlī Latvija pievienojās nelielai prestižo valstu grupai, kuras emitēja valsts parādzīmes ar negatīvu likmi. Arī starptautiskajos finanšu tirgos Latvija emitēja obligācijas ar vēsturiski zemākajām likmēm.

2015. gada 8. decembrī Latvijas Valsts kase, izmantojot unikālo situāciju finanšu tirgos, valsts parāda vadības ietvaros veica ASV dolāros uzņemto parāda saistību daļēju pārfinansēšanu ar atbilstoša termiņa eiro obligācijām. Izdevīgo situāciju ASV dolāru obligāciju atpirkšanai noteica finanšu tirgos pastāvošās būtiskās atšķirības starp Latvijas ASV dolāru obligāciju un eiro obligāciju kredītriska uzcenojumu. Tādējādi šo darījumu rezultātā tika samazināti valsts parāda apkalpošanas izdevumi vidējā termiņā.

Pakalpojumu eksporta kāpumu 2015. gada pirmajā pusē veicināja Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē.

Latvija 2015. gada pirmajā pusgadā aizvadīja savu pirmo ES prezidentūru vēsturē

Katra ES dalībvalsts rotācijas kārtībā uz sešiem mēnešiem kļūst par prezidējošo valsti, kas vada ES Padomes darba norisi. Prezidentūra ir iespēja katrai ES dalībvalstij, neatkarīgi no tās lieluma vai iestāšanās laika savienībā, veidot ES dienaskārtību un vadīt ES Padomes darbu. Šis prezidentūras laiks mūsu valstij bija īpašs — ne tikai lielās atbildības dēļ, bet arī tādēļ, ka tā bija mūsu pirmā pieredze visas Eiropas līmeņa lēmumu pieņemšanā. Var daudz un detalizēti apspriest to, cik veiksmīgs bija mūsu prezidentūras rezultāts, bet viens ir nenoliedzams — valstij tā bija lieliska starptautiskā pieredze gan politiskajā, gan sociālajā un ekonomiskajā ziņā.

Saturs

Radošā grupa: Arnis Artemovičs, Ernests Bernis, Jānis Bunte, Anna Celma, Ilmārs Jargans, Jekaterina Koļesina, Sergejs Mazurs, Samanta Priedīte, Jūlija Surikova, Romans Surnačovs
Projekta menedžeres: Anna Celma, Jūlija Surikova
Intervijas: Jānis Bunte, Ingrīda Drazdovska, Konstantīns Gaivoronskis, Katrina Gordejeva, Ilmārs Jargans, Jekaterina Koļesina, Sergejs Mazurs, Romāns Meļņiks, Sergejs Pavlovs, Romans Surnačovs, Jānis Šķupelis
Tekstu autori: Leonīds Aļšanskis, Jānis Bunte, Anna Celma, Vladislavs Hveckovičs, Jānis Grīnbergs, Māris Kannenieks, Ļubova Kazačenoka, Jekaterina Koļesina, Zane Kurzemniece, Aleksandrs Pāže, Gints Pumpurs, Dmitrijs Semjonovs, Jūlija Surikova, Kaspars Vanags, Benoit Wtterwulghe
Foto: Arnis Artemovičs, Uldis Bertāns, Mārtiņš Cīrulis, Ieva Čīka, Krišjānis Eihmanis, Andrejs Hroneloks, Alise Jastremska, Valdis Kauliņš, Valts Kleins, Marks Litvjakovs, Sergejs Mazurs, Reinis Oliņš, Samanta Priedīte, Gatis Rozenfelds, Polina Viljun, LETA foto, Marka.photo, Studija F64
Korektors: Agrita Grīnvalde
Tulks: Antra Bula
Dizains: Aivis Lizums, Valters Horsts
Sadarbībā ar SIA Anonymous Publishing

Visas tiesības aizsargā LR likums Par autortiesībām un blakustiesībām.
Pārpublicēšana bez ABLV Bank, AS, atļaujas aizliegta.