Efektivitāte 2015. gada pārskats

Laiks pārcelt biznesu uz Rīgas jūrmalu!

Ir dzirdēts apgalvojums, ka Latvijas finanšu eksporta nākotne ir atkarīga no tā, vai valsts un bankas spēs izveidot alternatīvu ofšoru jurisdikcijām. Par to, kādas pārmaiņas notiek un kurp tās ved, lūdzu pastāstīt ABLV Bank izpilddirektora vietnieku Vadimu Reinfeldu.

Kas mainās starptautiskajā tirdz­niecībā strādājošo klientu biznesa organizācijā?

Starptautisko biznesu gaida nopietnas pārmaiņas, kas jau ir sākušās. Ilgāku laiku darba pamatprincipi bija vieni un tie paši gadu no gada, it īpaši attiecībā uz tirdz­niecības biznesu. Taču tuvāko 2–3 gadu laikā mēs redzēsim būtiskas pārmaiņas starptautiskā biznesa kompāniju darba organizācijā. Mēs bankā ar īpašu vērību sekojam līdzi visām normatīvo aktu izmaiņām, un nevaram piekrist plaši izplatītajam viedoklim, ka pārmaiņas attiecas pirmām kārtām uz NVS valstīm. Galvenās izmaiņu iniciētājas ir pasaules lielākās ekonomikas, kas apvienojušās OECD. Rietumvalstis pašlaik ievieš patiešām revolucionāras izmaiņas, kas vispirms ietekmēs lielo starptautisko biznesu.

Varat īsumā ieskicēt, kādas būs šīs revolucionārās izmaiņas?

Pirmkārt, notiek cīņa par nodokļu ieņēmumiem. Viss sākās ar amerikāņu programmu FATCA, kuras ietvaros notiek informācijas apmaiņa ar ASV. No 2016. gada ES tiek uzsākta automātiskā informācijas apmaiņa, kas var ietekmēt starptautisko banku biznesu, it īpaši tādām bankām, kuru biznesa modelī svarīgu vietu ieņem ārvalstu klientu apkalpošana.

OECD ir sagatavojusi arī programmu cīņai pret nodokļu bāzes eroziju un peļņas izvešanu — tā saukto BEPS (Base Erosion and Profit Shifting). Šīs programmas ietvaros tika detalizēti aprakstītas rekomendācijas OECD valstīm, kas jāievieš, lai globāli cīnītos pret “kaitīgo” nodokļu optimizāciju. Vienlaikus daudzas valstis ievieš no jauna vai padara stingrāku ārvalstu kompāniju kontroli, lai apliktu ar nodokļiem ārvalstu kompāniju pasīvos ienākumus.  

Kādēļ pēc salīdzinoši ilga klusuma perioda starptautiskā biznesa organizācijas principi sāka mainīties?

Izmaiņu fundamentālie iemesli ir divi. Pirmkārt, valstis joprojām turpina atveseļoties no 2007. gada globālās krīzes. Turpinās ilgstoša recesija, gandrīz visu valstu budžeti cieš no deficīta. Uz šī nelabvēlīgā ekonomiskā fona valdības vairāk uzmanības ir sākušas veltīt lielajiem uzņēmumiem ar mērķi piespiest tos maksāt lielākus nodokļus.

Otrkārt, sava loma ir biznesa globalizācijai. Pat vidējais bizness šobrīd diezgan viegli var izvēlēties, kurā valstī organizēt ražošanu, veikt pētījumus un kur atradīsies noliktavas un loģistikas vadība. Jaunās tehnoloģijas šādu uzdevumu padara par triviālu. Piemēram, Amazon noliktavas var atrasties Lielbritānijā, pārvalde, patenti un interneta lapa — Luksemburgā, programmu izstrādes centrs — ASV. Jautājums — kurā valstī ir jāapliek ar nodokļiem šīs starptautiskās korporācijas peļņa? Kad nodokļu dienesti sāka pētīt, kā ir uzbūvēts tādu starptautisko kompāniju bizness, viņi secināja, ka starptautiskās kompānijas pilnīgi legāli var optimizēt aplikšanu ar nodokļiem, pārceļot vienu vai otru biznesa daļu uz jurisdikcijām, kurās biznesam tiek piešķirti nodokļu atvieglojumi.

Lielbritānijā pašlaik politiskā līmenī notiek diskusija par biznesa ētiku. Vai ir ētiski, ka starptautiskais bizness pelna šajā valstī, bet nemaksā peļņas nodokli, turklāt pašai valstij nebūt ne vieglākajos laikos. Valdības uzskata, ka tas ir netaisnīgi.

Ja jau lielākā daļa izmaiņu attiecas uz lielajām valstīm, mazajām valstīm var būt izdevīgi izveidot atvieglotu nodokļu režīmus, tādējādi piesaistot lielā biznesa nodokļus un uzturot savu ekonomisko aktivitāti. Varbūt NVS valstis šie jaunievedumi skars mazākā mērā?

Tā nav. Ekonomikas globalizācijas būtība ir tāda, ka jebkuras likumu iniciatīvas, lai tās būtu efektīvas, arī ir jāievieš globāli. Ja Rietumvalstis ieviesīs izmaiņas, bet tās neskars attīstības valstis, ir liela varbūtība, ka bizness vienkārši pārcelsies uz citurieni. Lai tā nenotiktu, lielās valstis izdara savu spiedienu. Otrs globalizācijas negatīvais rezultāts ir tāds, ka Rietumu pasaules krīze tieši un tūlītēji ietekmē arī NVS valstis. Piemēram, pasaules patēriņa pieprasījuma samazināšanās nekavējoties pazemina izejvielu cenas, kas rada problēmas šajās valstīs.

Cik reāli ir uzņēmējam paša spēkiem tikt skaidrībā ar visiem iepriekš minētajiem jaunievedumiem un izmaiņām?

Jāatzīst, tas nebūs vienkārši un, visticamāk, būs nepieciešama profesionāla palīdzība. Bet pamatprincips, ko sludina OECD, ir diezgan skaidrs. Bizness nedrīkst atrasties virtuālajā mākonī. Jābūt noteiktai pieraksta vietai. Tādas ir šī laika tendences, un palikt ārpus trenda diez vai izdosies.

Bizness nevar atrasties virtuālajā mākonī, tam ir vajadzīga konkrēta pieraksta vieta.

Sanāk, ka biznesam ir jāmainās ārējo faktoru spiediena dēļ?

Neraugoties uz to, ka nodokļu iniciatīvas rada būtisku ietekmi uz starptautisko biznesu, mūsu klientiem tas nav vienīgais faktors. Būtisks iemesls ir arī tāds, ka mūsu klientu biznesi ir izauguši un stabilizējušies, un priekšplānā izvirzās citi uzdevumi. Atsakoties no necaurspīdīgām struktūrām, samazinās riski, vieglāk nodrošināt juridisko aizstāvību, līdz ar to ievērojami pieaug biznesa vērtība. Arī finansējuma piesaiste kļūst vienkāršāka un samazinās izmaksas.

Kā saprotu, bankai ir, ko piedāvāt uzņēmējiem, kuri vēlas noenkuroties drošā vietā?

Jā. Ir vairāki virzieni. Viens ir holdingkompāniju režīma izmantošana. Šo virzienu ir jāturpina attīstīt, lai palielinātu piedāvājuma konkurētspēju. Otrs virziens ir Latvijā reģistrētas tirdzniecības kompānijas. Tās ir ļoti ērtas, lai organizētu eksportu no NVS valstīm un uz tām. Uzskatu, Latvijas banku klientiem tādai biznesa organizācijai jākļūst par standartrisinājumu. Savukārt bankām paveras daudz lielākas iespējas sniegt pakalpojumus uzņēmumiem ar vietējo reģistrāciju. Pirmkārt, daudz efektīvāk iespējams attīstīt finansēšanu.

Kāpēc reģistrēties tieši Latvijā, nevis kādā citā Eiropas valstī, piemēram, Šveicē?

Iemeslu ir daudz. Ne tikai ģeogrāfiski izdevīgais stāvoklis un kvalificēts darbaspēks ar krievu valodas prasmēm. Tie uzņēmēji, kas ir mēģinājuši atvērt tirdzniecības namu Šveicē, uzreiz sajutīs atšķirības. Latvijā izmaksas biznesa procesu nodrošināšanai ir daudz mazākas: lētākas ir telpas, darbaspēks, B2B pakalpojumi, pārlidojumi. Tajā pašā laikā ir pieejami visi nepieciešamie resursi, attīstīta infrastruktūra, ļoti labi interneta un sakaru pakalpojumi — pat, salīdzinot ar vecajām Eiropas valstīm. Un zemi politiskie riski. Tieši zemo izmaksu un attīstītās sakaru infrastruktūras dēļ uz Latviju tiek pārvietoti daudzu lielu starp­tautisku uzņēmumu biznesa procesu centri — dažādas “karstās” palīdzības līnijas, pārdošana pa tālruni, izziņu un dispečeru dienesti.

Izdevumi biznesa procesu nodrošināšanai Latvijā ir daudz zemāki nekā Šveicē — lētākas ir telpas, darbaspēks, pārlidojumi un pārējais.

Latvijā arī iedzīvotāju ienākumu nodokļa likme ir viena no zemākajām ES…

Jā. Jau šobrīd biznesa pārvaldības struktūru pārcelšana uz Latviju ir risinājums, ko vērts izvērtēt vairāku iemeslu dēļ. Tajā pašā laikā valsts līmenī nepieciešams sistemātiski un aktīvi piesaistīt ārvalstu uzņēmējus, veicinot viņu darbības pārcelšanu uz Latviju, tādējādi sekmējot daudzpusīgu ekonomikas izaugsmi. Skaidrs, ka tādas biznesa struktūras izmantos dažādus kvalificētus pakalpojumus — būs vajadzīgi grāmatveži, juristi, attīstīsies biroju telpu segments, IT. Turklāt, kad Latvijā veiksmīgi būs sācis strādāt tirdzniecības nams vai telepakalpojumu struktūras, viens otrs uzņēmējs ar laiku pārcels uz šejieni arī uzņēmuma loģistikas daļu un varbūt pat ražošanu…

Un pēc tam pārcelsies paši?

Tas būtu tikai loģiski. Mēs jau redzam tādu tendenci, ka uzņēmēji un salīdzinoši nebūt ne bagāti radošo nozaru pārstāvji izvēlas mainīt savu privāto nodokļu rezidenci uz Latviju. Iemeslu pārcelties uz Rīgu ir vairāk nekā pietiekami. Saprotama, kulturāla un droša vide, pakalpojumu pieejamība, zemi politiskie un nodokļu riski. Rīga pamazām kļūst par intelektuālo centru. Vēsture atkārtojas — ne tik senā pagātnē daudzi Krievijas impērijas un Zviedrijas Karalistes intelektuāļi un uzņēmēji izvēlējās Rīgu un Jūrmalu — pilsētas, kas ir drošas dzīvei un piemērotas produktīvam jaunrades procesam, — par savu miera ostu. Ja ne citādi, tad vismaz uz laiku.

Saturs

Radošā grupa: Arnis Artemovičs, Ernests Bernis, Jānis Bunte, Anna Celma, Ilmārs Jargans, Jekaterina Koļesina, Sergejs Mazurs, Samanta Priedīte, Jūlija Surikova, Romans Surnačovs
Projekta menedžeres: Anna Celma, Jūlija Surikova
Intervijas: Jānis Bunte, Ingrīda Drazdovska, Konstantīns Gaivoronskis, Katrina Gordejeva, Ilmārs Jargans, Jekaterina Koļesina, Sergejs Mazurs, Romāns Meļņiks, Sergejs Pavlovs, Romans Surnačovs, Jānis Šķupelis
Tekstu autori: Leonīds Aļšanskis, Jānis Bunte, Anna Celma, Vladislavs Hveckovičs, Jānis Grīnbergs, Māris Kannenieks, Ļubova Kazačenoka, Jekaterina Koļesina, Zane Kurzemniece, Aleksandrs Pāže, Gints Pumpurs, Dmitrijs Semjonovs, Jūlija Surikova, Kaspars Vanags, Benoit Wtterwulghe
Foto: Arnis Artemovičs, Uldis Bertāns, Mārtiņš Cīrulis, Ieva Čīka, Krišjānis Eihmanis, Andrejs Hroneloks, Alise Jastremska, Valdis Kauliņš, Valts Kleins, Marks Litvjakovs, Sergejs Mazurs, Reinis Oliņš, Samanta Priedīte, Gatis Rozenfelds, Polina Viljun, LETA foto, Marka.photo, Studija F64
Korektors: Agrita Grīnvalde
Tulks: Antra Bula
Dizains: Aivis Lizums, Valters Horsts
Sadarbībā ar SIA Anonymous Publishing

Visas tiesības aizsargā LR likums Par autortiesībām un blakustiesībām.
Pārpublicēšana bez ABLV Bank, AS, atļaujas aizliegta.