Efektivitāte 2015. gada pārskats

Konservatīvo stratēģiju laiks

Ne straujās naftas un zelta cenu svārstības, ne satraukums vadošajos pasaules akciju tirgos nav mainījis ABLV klientu psiholoģiju: saglabāt savus uzkrājumus ir svarīgāk nekā (ne)nopelnīt uz spekulācijām. Par to, kur gaidāms pieaugums un pie kāda ienesīguma līmeņa sākas neprognozējamība, stāsta ABLV Asset Management un ABLV Capital Markets valdes priekšsēdētājs Leonīds Kiļs.

Apkoposim 2015. gada rezultātus. Investoriem tas bija sarežģīts gads, it īpaši akciju un naftas tirgos.

Atceraties filmu Suņa sirds? Tur galvenie varoņi dziedāja dziesmu par to, ka grūtie gadi aiziet, bet arī nākamie būs grūti… [Smaida.] Manuprāt, šajā dzīvē nekas nav mainījies: diezin vai katrs aizvadītais gads ir vieglāks par nākamo. Protams, 2015. gadu nevar nosaukt par vieglu gadu investoriem. Dzīves temps ir kļuvis tik ātrs, ka vairākums fundamentālo lietu vairs vispār nestrādā.

Piemēram?

Es jau sen jokoju par “tirgiem ar sieviešu psiholoģiju”— par investoru iracionālo domāšanu. Iepriekš visi izprata loģiku kā no mācību grāmatas: ja ir inflācija, tirgus paplašināšanās, IKP pieaug, tas ietekmē akciju pieaugumu, obligāciju ienesīguma samazināšanos, patēriņa pieaugumu. Šodien visa šī loģikas ķēdīte nestrādā vai darbojas pēc saviem ieskatiem.

2016. gadā pasaules tirgos mainījies sentiments. Iepriekš runāja, ja Amerika šķauda, tad slimo visa pasaule, bet šobrīd visi vēro, kā šķauda Ķīna. Un kāds uz to pelna. Mums ir klienti, kuri izteikti agresīvi strādā ar trešā līmeņa atvasinājumiem: ir svārstīguma indekss, kuram ir nākotnes līgums, savukārt tam vēl ir iespēju līgums uz nākotnes līgumu. Šie cilvēki saka, ka iepriekš viņi Maskavā datorus ieslēguši plkst. 14.00 un mierīgi novērojuši svārstības, bet tagad viņi pie termināla ir jau plkst. 6.00 no rīta.

Novēro Āziju?

Jā, šajā laikā jau strādā Ķīnas fondu tirgus. Ja rīta agrumā Ķīnas biržas “nokrita” par 7%, visticamāk, vakarā amerikāņu indeksi arī būs mīnusos. Turklāt, ja 90. gados tika uzskatīts, ka amerikāņu indeksa S&P 500 svārstība par 1% un vairāk ir ļoti būtiska izmaiņa, kas reti sastopama, šodien svārstība par 1% — tā ir klusa diena.

Vai arī investīciju horizonti klientiem kļuvuši īsāki?

Tieši nesen to apspriedu ar klientu. Mūsu viedokļi saskanēja — šodien investīciju horizonts nav ilgāks par 12 mēnešiem. Tas ir maksimāli iespējamais nākotnē ieskatīšanās laiks. Plānot piecus gadus uz priekšu jau ir bezjēdzīgi. Kurš no mums 2010. gadā varēja paredzēt 2015. gada notikumus, kaut vai pasaules finanšu jomā? Ir grūti prognozēt pat gadu uz priekšu.

Ir sakāmvārds: “Nenoteiktība ir sliktāka par nepatikšanām.” Šodien mēs dzīvojam situācijā, kad pārāk daudz notikumiem ir neparedzams rezultāts. Atcels sankcijas pret Krieviju vai nē? Nav skaidrs. Toties februārī atcēla sankcijas pret Baltkrieviju — neviens to negaidīja. Neviens nezina, cik maksās nafta gada beigās. Eksperti runā, ka barela cena atkal pieaugs līdz 50 dolāriem. Bet tie ir tikai vārdi, un kabatā tos neieliksi. Kurš pāris gadus iepriekš varēja prognozēt, ka nafta tik ātri nostaigās ceļu no 140 līdz 30 dolāriem? Visu šo nenoteiktības faktoru kopums neļauj būvēt ilgtermiņa stratēģijas.

Riskantās investīcijas ir kā garšvielas ēdienam: bez tām var iztikt, bet nebūs garšīgi.

Kādi rezultāti bija ABLV fondiem?

Gads nebija tas labākais. Mūsu konservatīvie fondi pierādīja mūsu aizsardzības stratēģijas pareizību. Tas nozīmē to, ka vispirms nepieciešams saglabāt un tikai tad palielināt. Daudz ienesīgākās programmas nostrādāja vāji. Visi tirgi, kuros investori rēķinājās ne ar divciparu ienesīgumu, bet ar plus 5–8%, rezultātā bija mīnusos vai ar minimālu plusu.

Labi tiem, kuri 2015. gada beigās un 2016. gada sākumā nebija ieguldījuši akcijās.

Mēs šajā jautājumā esam konservatīvi. Uzskatām, ka portfelī ir jābūt 80–90% obligāciju. Un tikai 10–20% — daudz riskantāku aktīvu: akciju, zelta, naftas. Tiem, kuri grib riskēt, ir jāatceras: tās pašas naftas svārstības dienā plus/mīnus 6% robežās — tā šodien ir ierasta lieta. Riskantās investīcijas ir kā garšvielas ēdienam: bez tām var iztikt, bet nebūs garšīgi.

Ieguldot daļu portfeļa naftā, jūs pirktu nākotnes līgumus vai naftas ieguves uzņēmumu akcijas?

Investoriem visvienkāršākais instruments ir ETF fondi (Exchange-Traded Fund — biržās tirgoti fondi), kas investē nākotnes līgumos uz naftu. Šo fondu komisija ir niecīga — procentu simtdaļas. Pērkot naftas uzņēmumu akcijas, ir papildus jāanalizē, kāda tiem ir ieguves pašizmaksa, kam tie tirgo naftu, kādas ir parādsaistības un korporatīvie riski…

Naftas cenai piesaistītie ETF fondi — labāk vienkāršie vai ar trīskāršo plecu, lai spēcīgāk izjustu svārstības?

Trīskāršais ETF ar svārstību dienā par 15–20%? Nekad nerekomendēšu. Lai īstenotu šādu stratēģiju, ir skaidri jāsaprot, kurp tu dodies. Mums ir pāris izteikti riskanto klientu, kuri ar to aktīvi pelna, bet tie ir izņēmuma gadījumi.

2016. gada februārī amerikāņu akciju tirgi krita gandrīz par 20%. Vai tajā brīdī klienti nesāka pārvest daļu naudas uz akcijām, kas bija kļuvušas lētākas?

Ir divas galvenās klientu grupas. Pirmā — diezgan konservatīvi un vairāk tiecas uz savu līdzekļu saglabāšanu. Viņi nereaģē uz papildu iespējām tirgus kritumu laikos un nemaina savu aizsardzības stratēģiju. Protams, viņi neiebilst, ja viņiem piezvana un izstāsta par papildu iespēju nopelnīt. Bet banka nevar garantēt, ka šī iespēja paredz tikai nopelnīt, nevis zaudēt.

Piemēram, 2015. gada decembrī daudziem šķita, ka akcijas ir kļuvušas lētas un tās var pirkt. Bet 2016. gada februārī tās nogāzās vēl spēcīgāk. Tu nekad nezināsi, vai rīt nekritīs vēl. Tādēļ aktīvu pārvaldīšanā mēs ievērojam to, kas ir svarīgi klientam — nezaudēt. Viņi īpaši nepārdzīvo, ja portfelis zaudē 1–2%, kā arī īpaši nepriecājas, ja tas izaug par 3–4%.

Cita klientu grupa ir tie, kuriem darbs finanšu tirgos ir daļa no viņu profesionālās dzīves. Vai tie, kuriem finanšu spekulācijas sākušās kā hobijs, bet ar laiku kļuvušas par kaut ko nopietnāku. Viņi ir noskaņoti uz daudz agresīvākām stratēģijām. Turklāt arī šai grupai ir populāras obligācijas, kuras ieķīlājot bankā var saņemt finansējumu. Piemēram, nopirki Krievijas Sberbankas obligācijas par 5% gadā, ieķīlāji tās 50% finansējuma saņemšanai ar 3% gadā, atkal nopirki tās pašas obligācijas — rezultātā var aptuveni 6–7% nopelnīt. Šodien tas ir labs ienesīgums.

Izņēmuma gadījuma klienti ir tie, kuri strādā marginālajos tirgos ar savu stratēģiju. Šeit gan pasaules statistika ir ļauna: 75% zaudē savu naudu pirmajos trīs mēnešos, vēl 15% — gada laikā. Paliek 10% nevis veiksminieku, bet cilvēku, kuri saprot, ko dara. Šeit galvenais ir apzināties riska un ienesīguma attiecību.

Nāk atmiņā stāsti par marginālajiem treideriem, kuri, atverot pozīcijas, aizbrauca pēc maizītes. Atgriezušies saprata, ka tirgus devies pretēji, nauda zaudēta un tagad vairs nebūs pēc kā braukt.

Un ka tagad viņi maizīti tik drīz neēdīs. [Smaida.] Jā, bet te uzreiz atzīmēšu: bankas akcionāri neatbalsta tik riskantas operācijas un ārkārtīgi atturīgi piedāvā tās klientiem. Mēs tās atsevišķi nereklamējam. Ja klients bez tirgošanās pieredzes ātri zaudēs savus uzkrājumus, viņš noteikti nebūs laimīgs. Bankai tas nav vajadzīgs.

Bet mums ir pieeja pilnīgi visiem instrumentiem, kādi vien pieejami pasaulē, — tiem, kuri zina, ko dara. Tādēļ ABLV brokeru darba diena sākas plkst. 8.30 un noslēdzas plkst. 24.00.

Ikmēneša investīciju komitejā tiek apspriesti investīciju virzienu aktuālie jautājumi

Kādas prognozes 2016. gadam?

Domāju, ka, sākot ar pavasari, galvenie pasaules indeksi — amerikāņu S&P 500, vācu DAX, Ķīnas SSE — apgriezīsies un dosies augšup. Tiem, kuri pirka februāra minimumu laikā, tā būs lieliska iespēja nopelnīt. Cits jautājums ir par to, vai tirgi spēs kompensēt to, kas zaudēts iepriekš. Ir skaidrs, ka 50% kritumu var kompensēt tikai 100% pieaugums. Izaugt vienmēr ir sarežģītāk nekā krist.

ABLV tradicionāli konservatīvā politika palielina līdzekļu saglabāšanas drošību.

Bet kā tad ar klasiskajām grāmatu patiesībām par to, ka gadījumā, ja investīciju horizonts ir vairāk par pieciem gadiem, labāk ieguldīt akcijās?

Mēs tomēr esam salīdzinoši konservatīvi. Turklāt mūsu klienti visbiežāk ir uzņēmēji, nevis profesionāli finansisti. Viņi necenšas ar mūsu programmu palīdzību palielināt peļņu. Viņu loģika: nopelnīt ir grūti, bet saglabāt vēl grūtāk. Mūsu uzdevums — palīdzēt šo nopelnīto naudu saglabāt un nedaudz nopelnīt. Tādēļ mēs priekšroku dodam obligācijām.

Turklāt vairākums pārvaldnieku parasti pērk jau gatavus obligāciju vai akciju pasaules fondus, kur viss jau ir iepakots.

Mēs arī pērkam obligāciju ETF fondus, bet pārvaldniekam jebkurā gadījumā ir jādomā. Ir jāizvēlas pareizie fondi un jāsaprot, kad iestājas pareizais brīdis to pirkšanai vai pārdošanai, kā arī jāsakārto tie pareizajās proporcijās. Tālāk jau sākas vēsture — kurš no pārvaldniekiem labāk uzminēja un kurš veiksmīgāk iegāja.

Jūsu klienti no Krievijas un NVS valstīm, kur ekonomika piedzīvo grūtus laikus, neizņem savus uzkrājumus biznesa vajadzībām vai vienkārši dzīvei?

Nē, tādas tendences nav. Pat savos biznesos cilvēkiem noskaņojumi ir dažādi. Kāds apgalvo, ka šobrīd Krievijā ir milzu iespējas, kāds, pretēji, — ka viss ir slikti.

Riska apetīte arī nav mainījusies?

Mēs kopā ar klientiem kļūstam vecāki, bet vēlme riskēt ar gadiem kļūst arvien mazāka. Ir tāds novērojums, ka līdz 50 gadiem vīrieši aktīvi tiecas nopelnīt, līdz 60 gadiem — saglabāt kapitālu, bet pēc tam — tērēt. Šobrīd tiem, kuri sāka biznesu deviņdesmitajos, bieži ir ap piecdesmit. Šajā vecumā ar risku jau ir citādākas attiecības nekā divdesmit gados. Ir parādījusies atbildība par bērniem, kādam jau arī par mazbērniem. Saproti, ka tavas darbības var ietekmēt ne tikai tevi pašu, bet arī tuviniekus.

Jūs pieminējāt zeltu kā riskantu aktīvu. Cik pieprasīts ir ABLV meitasbankas Luksemburgā fiziska zelta iegādes pakalpojums?

Tas nav plaša patēriņa produkts, lai gan ir cilvēki, kuriem ir svarīga fiziskā forma. Tomēr vairāk pērk virtuālo zeltu kā ierakstu bankas kontā, kad cenas svārstības atspoguļojas kontā.

Fiziskā zelta specifika ir tajā, ka pat tie, kas to nopērk, praktiski nekad neiznes to ārpus Šveices vai Luksemburgas banku telpām. Jo tiklīdz tu to iznes ārā, būs jāveic stieņu ekspertīze, lai to pārdotu. No glabāšanas viedokļa vislētāk ir nopirkt zelta nākotnes līgumu.

Visi jūsu Krievijas un NVS valstu klienti, visticamāk, tiek apkalpoti arī savās mājas bankās. Kādēļ uzkrājumiem un aktīvu pārvaldīšanai viņi izvēlas Latviju?

Iemesli ir dažādi. Pirmkārt, ne velti saka: tālāk noliksi — tuvāk paņemsi. Sava loma ir arī tam, ka ABLV tradicionāli konservatīvā politika palielina līdzekļu saglabāšanas drošību. Nav noslēpums, ka vairākums Krievijas banku grēko ar to, ka izmanto klientu naudu savās investīciju programmās. Pie mums nekas tāds nevar notikt. Vairākums aktīvus sadala: daļu glabā mājās, daļu — ārpus dzimtās valsts. Galveno iemeslu Latvijas pieprasījumam ir grūti nosaukt, tā ir virkne faktoru.

Arvien mazāku lomu spēlē nodokļu plānošana un informācijas aizsardzība. Pasaule mainās, un tā banku konfidencialitāte, kas bija pirms 20 gadiem, pamazām izzūd. Pat Šveicei vairs neļauj slēpt informāciju par saviem klientiem nodokļu jautājumos. Tas attiecas uz visiem — vai tā būtu Amerika vai Eiropa. Krievijā pievienošanās programma informācijas apmaiņas sistēmai sāks darboties 2018. gadā. Nav jālolo ilūzijas. Dzīve mainās.

Jā, 90. gados Latvijas bankas atvēra anonīmus kontus, mācoties no saviem Austrijas kolēģiem. Šodien par to var aizmirst vai atcerēties pie alus krūzes, stāstot stāstus, ka reiz varēja atvērt kontus bez pases, vienkārši nosaucot desmit ciparu kombināciju. Tādu tehnoloģiju vairs nav. Šodien arvien lielāka nozīme klientiem ir cilvēciskais faktors, ērtums komunikācijā ar banku.

Vairākums aktīvus sadala: daļu glabā mājās, daļu — ārpus dzimtās valsts.

Runā, ka 2016. gada galvenā investīciju ideja, kura ļaus visvairāk nopelnīt vai arī zaudēt, ir naftas cenu svārstības. Cik noprotu, vairākums jūsu klientu šo tēmu neapspēlē.

Nē, tā nav mūsu investīciju ideja, un mūsu klientiem to nerealizēsim. Iespēja krietni vairāk nopelnīt vai krietni vairāk zaudēt… Mans subjektīvais viedoklis ir tāds, ka šis tirgus ir kļuvusi negodīgs attiecībā pret investoriem. Iepriekš bija tā, ka gāji nopelnīt 3% un saprati, ka vari zaudēt 2%.
Vai arī vēlējies nopelnīt 10% un saprati, ka pastāv risks zaudēt 20%. Tagad dodies pēc 5% peļņas, bet vari zaudēt 50%. Tas ir tāpat kā peldēties okeānā — sper divus soļus un ar trešo soli jau pazūdi zem ūdens.

Kādiem instrumentiem gadījies kas līdzīgs?

Obligācijām ar investīciju reitingu, bet ne ar pašu augstāko. Kādreiz tika uzskatīts, ka tās praktiski nav pakļautas svārstībām. Tomēr, ja ieskatāmies šo obligāciju sarakstos 2015. gada sākumā un beigās, vairākums no tām gada laikā nokļuvušas “miskastē”. Tu it kā gāji uz 5% ienesīgumu, bet pēc gada saņēmi mīnus 7–8%. Jo izrādās, ka šīs valstis vai kompānijas, no reitinga aģentūru viedokļa, kļuvušas problemātiskas.

Konkrēts piemērs — Krievijas gadījums 2014. gada beigās. Toreiz vairākums Krievijas obligāciju nogāzās par 30%. Tie, kuri nogaidīja gadu, rezultātā saglabāja savu naudu. Bet tie, kuri nobijās no histērijas tirgū, pazaudēja šos 30%. Lai gan nekas neliecināja par problēmām, cilvēki nebija padevušies riskantām spēlēm un divciparu ienesīgumiem. Gāja uz 5–6% pieaugumu.

Kāds obligāciju ienesīguma līmenis ir salīdzinoši prognozējams?

3%. Un tiklīdz tu vēlies nopelnīt vairāk par 3% gadā, ir jāuzdod sev jautājums: vai esmu gatavs zaudēt 10 reizes vairāk? Tādēļ mēs rekomendējam daudz konservatīvākas obligācijas un nelielu akciju vai citu riskantu aktīvu piejaukumu.
Protams, kāds var teikt: bet es piecu gadu laikā ar S&P 500 indeksu nopelnīju 50 un vairāk procentus, bet pie jums obligācijās tikai 10–15%. Protams, var nopelnīt vairāk. Bet šeit ir aktuāls jautājums — vai klients ir gatavs, katru rītu ceļoties, nedomāt par savu pamata biznesu, bet sekot līdzi akciju vai naftas kotācijām?

Saturs

Radošā grupa: Arnis Artemovičs, Ernests Bernis, Jānis Bunte, Anna Celma, Ilmārs Jargans, Jekaterina Koļesina, Sergejs Mazurs, Samanta Priedīte, Jūlija Surikova, Romans Surnačovs
Projekta menedžeres: Anna Celma, Jūlija Surikova
Intervijas: Jānis Bunte, Ingrīda Drazdovska, Konstantīns Gaivoronskis, Katrina Gordejeva, Ilmārs Jargans, Jekaterina Koļesina, Sergejs Mazurs, Romāns Meļņiks, Sergejs Pavlovs, Romans Surnačovs, Jānis Šķupelis
Tekstu autori: Leonīds Aļšanskis, Jānis Bunte, Anna Celma, Vladislavs Hveckovičs, Jānis Grīnbergs, Māris Kannenieks, Ļubova Kazačenoka, Jekaterina Koļesina, Zane Kurzemniece, Aleksandrs Pāže, Gints Pumpurs, Dmitrijs Semjonovs, Jūlija Surikova, Kaspars Vanags, Benoit Wtterwulghe
Foto: Arnis Artemovičs, Uldis Bertāns, Mārtiņš Cīrulis, Ieva Čīka, Krišjānis Eihmanis, Andrejs Hroneloks, Alise Jastremska, Valdis Kauliņš, Valts Kleins, Marks Litvjakovs, Sergejs Mazurs, Reinis Oliņš, Samanta Priedīte, Gatis Rozenfelds, Polina Viljun, LETA foto, Marka.photo, Studija F64
Korektors: Agrita Grīnvalde
Tulks: Antra Bula
Dizains: Aivis Lizums, Valters Horsts
Sadarbībā ar SIA Anonymous Publishing

Visas tiesības aizsargā LR likums Par autortiesībām un blakustiesībām.
Pārpublicēšana bez ABLV Bank, AS, atļaujas aizliegta.