Efektivitāte 2015. gada pārskats

Jauns standarts nodokļu administrēšanā

Globalizācija ir devusi lielu pārvietošanās un uzturēšanās brīvību visā pasaulē, bet tajā pašā laikā tā sniegusi iespēju neidentificēt sevi ne ar vienu valsti, ja runa ir par nodokļu maksāšanu. Lai ar to cīnītos, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) 2014. gadā apstiprināja Globālo standartu automātiskai informācijas apmaiņai nodokļu jomā. Par jaunā standarta būtību un tā ietekmi uz klientu apkalpošanu stāsta ABLV Bank valdes loceklis, atbilstības direktors Aleksandrs Pāže.

Pēdējos gados vairāku valstu nodokļu administrācijas arvien lielāku uzmanību pievērš cīņai pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, tostarp nodokļu iekasētāju fokusā nonākuši nodokļu maksātāju finanšu konti ārvalstu kredītiestādēs. 2015. gads Eiropas Savienības finanšu iestādēm iezīmējās ar bāzes sagatavošanos jaunā standarta par automātisku informācijas apmaiņu nodokļu jomā ieviešanai. Šāda standarta ieviešana tika iniciēta pēc G20 dalībvalstu piedāvājuma. Izskaidrošu, ko tas vispār nozīmē un kā tas attiecas uz mūsu klientu apkalpošanu.

Informācijas apmaiņa globālā līmenī

Finanšu iestādēm jau ir zināma pieredze automātiskā informācijas apmaiņā, piedaloties likuma “Par ārvalstu kontu nodokļu pienākumu izpildi” (Foreign Account Tax Compliance Act of the United States of America; FATCA) prasību izpildē. Šī likuma galvenais mērķis — nepieļaut situācijas, kad ASV rezidenti izmanto ārvalstu finanšu iestādes savu finanšu aktīvu slēpšanai, kā arī lai izvairītos no nodokļu maksāšanas ASV. Pēc FATCA pieņemšanas Amerikas Savienotajās Valstīs G20 finanšu ministru un centrālo banku vadītāju grupa izdeva OECD mandātu izstrādāt standartu automātiskai informācijas apmaiņai, balstoties uz FATCA principiem, lai veicinātu informācijas automātisku apmaiņu kā nākotnes Eiropas un starptautisko standartu pārredzamības nodrošināšanai un informācijas apmaiņai nodokļu jomā.

Ievērojot mandātu, tika izstrādāts un 2014. gada 15. jūlijā OECD Padomē apstiprināts Globālais standarts automātiskai informācijas apmaiņai (Common Reporting Standard; OECD CRS).

Galvenais standarta mērķis ir novērst izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, izmantojot ārvalstu banku kontus. Šī mērķa sasniegšanai paredzēta ikgadēja automātiska informācijas apmaiņa starp to valstu nodokļu dienestiem, kuras ir pievienojušās OECD CRS. Informācijas apmaiņa būs par kontiem, kuri pieder vai kurus kontrolē citas standarta dalībvalsts rezidenti.

Atsaucoties uz OECD uzaicinājumu, Eiropas Padome aktīvi iesaistījās šajā procesā un pieņēma grozījumus Eiropas Direktīvā par administratīvo sadarbību, kuri paredz automātisku informācijas apmaiņu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Uzreiz pēc OECD CRS apstiprināšanas sākās saistību uzņemšanās process visās pasaules valstīs. Tā rezultātā uz 2015. gada beigām apņemšanos uzsākt automātisko informācijas apmaiņu pēc OECD CRS apstiprināja 97 valstis. No tām 80 valstis pievienojās daudzpusējam starptautiskajam nolīgumam par automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem. Šajā sarakstā sastopamas arī augsti attīstītas lielvaras, nelielas valstis un pat tādas valstis, ko pieņemts uzskatīt par nodokļu oāzēm.

Galvenais standarta mērķis ir novērst izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, izmantojot ārvalstu banku kontus.

Latvija — nepastarpināta dalībniece

Latvija kopā ar visām pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm daudzpusējam starptautiskajam nolīgumam par automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem pēc OECD CRS pievienojās 2014. gada rudenī.

Lai integrētu OECD CRS prasības Latvijas Republikas tiesību aktos, Latvijā tika pieņemti un 2016. gada janvārī stājās spēkā grozījumi likumos “Par nodokļiem un nodevām” un “Kredītiestāžu likums”, kuri nosaka saistības Latvijas finanšu iestādēm pienācīgi veikt finanšu kontu pārbaudi un sniegt Latvijas Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par finanšu kontiem, kuri pieder vai kurus kontrolē dalībvalstu rezidenti. Līdz ar to mūsu valsts ir pilnībā sagatavojusies starptautisko saistību izpildei. Gan vietējā nodokļu administrācija, gan Latvijas kredītiestādes, tostarp ABLV Bank, ir juridiski sagatavojušās tam, lai 2017. gada vidū sniegtu pirmo atskaiti. Šobrīd vēl notiek tehnisko līdzekļu un atsevišķu detaļu sagatavošana, lai šis projekts tiktu uzsākts.

OECD CRS ietekme uz klientu apkalpošanu

Ievērojot iepriekš minētajos normatīvajos aktos noteiktās prasības, bankai ir pienākums apkopot un dokumentēt datus par klienta / klienta beneficiāru nodokļu rezidenci, kā arī sniegt Latvijas Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par tādu valstu rezidentu finanšu kontiem, kuras pievienojušās nodokļu informācijas apmaiņas procesam.

Lai izpildītu minētos pienākumus, bankai būs jāiegūst apliecinājumi no klientiem un to beneficiāriem par viņu nodokļu rezidenci, bet, ja klients ir juridiska persona, tad papildus jāiegūst specifiski dokumenti, kas apliecina, kāda tieši ir klienta organizācija: finanšu vai nefinanšu, pasīva vai aktīva.

Jāatzīmē, ka OECD CRS neparedz nodokļu rezidences standarta definīciju, līdz ar to, nosakot savu nodokļu rezidenci, klientam / klienta beneficiāram ir jāvadās no savas rezidences valsts nodokļu likumiem. OECD CRS šobrīd aktīvi strādā, lai iegūtu skaidrojumus no iesaistītajām valstīm un vienotos par vienotu rezidences definīciju. Arī mūsu banka vadīsies no OECD CRS sniegtajiem skaidrojumiem, lai gan ir jāatzīst, ka šajā procesā banku darbiniekiem joprojām ir daudz jautājumu.

Vispārējā gadījumā persona tiek uzskatīta par nodokļu rezidentu tajā valstī, kurā saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem šī persona ir pakļauta aplikšanai ar ienākuma nodokļiem, pamatojoties uz tās pastāvīgo dzīvesvietu / piederību valstij (kritērijs fiziskai personai) vai rezidenci / vadības atrašanās valsti / dibināšanas valsti / reģistrācijas valsti (kritērijs juridiskai personai). Tajā pašā laikā vairāki kritēriji var radīt pamatu atzīt fizisku vai juridisku personu par nodokļu rezidentu vairākās valstīs (dubultā rezidence) pat tad, ja šī persona mēģina izvairīties no nodokļu piederības kādā konkrētā jurisdikcijā.

Jaunam standartam gatavi

ABLV Bank šobrīd rūpīgi izstrādā savu iekšējo algoritmu darbam jaunajā režīmā. Mēs jau atrodamies reālā informācijas ieguves un apstrādes procesā un lūdzam klientus aizpildīt atbilstošas deklarācijas par nodokļu rezidenci. Sākot ar 2016. gadu visiem jaunajiem klientiem, kuri iesniegs bankā dokumentus biznesa attiecību veidošanai, būs jāsniedz informācija par savu rezidenci un katra beneficiāra rezidenci. No mūsu esošajiem klientiem, kuri atvēra kontus līdz 2015. gada beigām, iepriekš minētos apstiprinājumus mēs saņemsim pakāpeniski un tikai tad, ja bankas rīcībā jau esošā informācija būs nepietiekama.

Pamatojoties uz klientu mūsu rīcībā nodoto informāciju un ziņām, mēs katru gadu veidosim atskaites Latvijas Valsts ieņēmumu dienestam par to valstu rezidentiem, kuras ir pievienojušās OECD CRS. Savukārt Valsts ieņēmumu dienests nodos informāciju atbilstošo OECD CRS dalībvalstu kompetentajām nodokļu administrācijām, nevērtējot un nepārbaudot banku sniegtos datus.

Pirmo automātisko informācijas apmaiņu Latvija veiks 2017. gada septembrī ar 55 valstīm. Attiecīgi banka informāciju par finanšu kontiem pirmo reizi iesniegs Latvijas Valsts ieņēmumu dienestam 2017. gada vidū, un šie dati būs par 2016. gadu. Tiks iesniegti šādi dati: ziņas par atlikumiem finanšu kontos, ziņas par kontā ieskaitītajiem ienākumiem, bet gadījumā, ja konta turētājs ir pasīva nefinanšu organizācija — arī ziņas par beneficiāru. Informācija par beneficiāru netiek sniegta, ja uzņēmums ir aktīva organizācija (vairāk nekā puse no ienākumiem nav pasīvi, t.i., organizācija saņem peļņu nevis no dividendēm, vērtspapīriem utt., bet, piemēram, no tirdzniecības).

Savukārt Latvijas finanšu iestāžu klientus, kas ir iekšzemes nodokļu maksātāji, informācijas apmaiņa neskars. Tomēr jāatzīmē, ka citu valstu nodokļu administrācijas tāpat sniegs Latvijas Valsts ieņēmumu dienestam līdzīgu informāciju par Latvijas rezidentiem, kas tur vai kontrolē finanšu kontus iesaistīto valstu finanšu iestādēs ārpus Latvijas.

Mēs vienmēr atceramies par to, ka ikviens jaunievedums banku jomā skar ne tikai pašu kredītiestādi, bet arī mūsu klientus. Tieši tādēļ mēs skaidrojam un savlaicīgi informējam savus klientus par normatīvo aktu prasībām. Būtiski, ka pirms to vai citu ziņu par fiziskām vai juridiskām personām nodošanas nodokļu iestādēm mēs informēsim klientus par izsniegtās informācijas faktu un tās apjomu.

Pēc pilnvērtīgas OECD CRS ieviešanas jaunais standarts kļūs par nozīmīgu instrumentu cīņā pret pārrobežu krāpniecību nodokļu piemērošanas jomā un izvairīšanos no nodokļiem, kā arī tas paplašinās informācijas automātisko apmaiņu līdz pasaules mērogam.

* Šajā rakstā sniegtajai informācijai par OECD CRS ir informatīvs raksturs, tā nesatur izsmeļošu prasību uzskaiti un nav uzskatāma par praktisku rekomendāciju vai konsultāciju nodokļu rezidences noteikšanai vai klientu klasifikācijai. Nodokļu rezidences noteikšana un, ja pielietojama, klasifikācija ir atkarīga no individuāliem faktiem un apstākļiem. Raksts ir sagatavots, izmantojot publiski pieejamo oficiālo informāciju, kas nav speciāli pārbaudīta.

Saturs

Radošā grupa: Arnis Artemovičs, Ernests Bernis, Jānis Bunte, Anna Celma, Ilmārs Jargans, Jekaterina Koļesina, Sergejs Mazurs, Samanta Priedīte, Jūlija Surikova, Romans Surnačovs
Projekta menedžeres: Anna Celma, Jūlija Surikova
Intervijas: Jānis Bunte, Ingrīda Drazdovska, Konstantīns Gaivoronskis, Katrina Gordejeva, Ilmārs Jargans, Jekaterina Koļesina, Sergejs Mazurs, Romāns Meļņiks, Sergejs Pavlovs, Romans Surnačovs, Jānis Šķupelis
Tekstu autori: Leonīds Aļšanskis, Jānis Bunte, Anna Celma, Vladislavs Hveckovičs, Jānis Grīnbergs, Māris Kannenieks, Ļubova Kazačenoka, Jekaterina Koļesina, Zane Kurzemniece, Aleksandrs Pāže, Gints Pumpurs, Dmitrijs Semjonovs, Jūlija Surikova, Kaspars Vanags, Benoit Wtterwulghe
Foto: Arnis Artemovičs, Uldis Bertāns, Mārtiņš Cīrulis, Ieva Čīka, Krišjānis Eihmanis, Andrejs Hroneloks, Alise Jastremska, Valdis Kauliņš, Valts Kleins, Marks Litvjakovs, Sergejs Mazurs, Reinis Oliņš, Samanta Priedīte, Gatis Rozenfelds, Polina Viljun, LETA foto, Marka.photo, Studija F64
Korektors: Agrita Grīnvalde
Tulks: Antra Bula
Dizains: Aivis Lizums, Valters Horsts
Sadarbībā ar SIA Anonymous Publishing

Visas tiesības aizsargā LR likums Par autortiesībām un blakustiesībām.
Pārpublicēšana bez ABLV Bank, AS, atļaujas aizliegta.