Efektivitāte 2015. gada pārskats

Izaugsmes perspektīvas, ja tās meklē, atrodas vienmēr

Neraugoties uz to, ka 2015. gads nav bijis tas vienkāršākais ne Latvijas, ne Krievijas ekonomikai, ABLV Bank ir spējusi rast izaugsmes iespējas un 2016. gadā plāno par 200 miljoniem eiro palielināt izsniegto kredītu apjomu. Par jaunajiem produktiem un to, kāpēc klientiem ir interesanti strādāt tieši ar banku no Latvijas, stāsta ABLV Bank Finansēšanas pārvaldes vadītājs Oļegs Sirotins.

Kāds bija 2015. gads jūsu klientiem no Krievijas?

Visai sarežģīts. Ar šiem klientiem mēs strādājam komerciālā nekustamā īpašuma jomā. Līdz ar rubļa kursa un minēto īpašumu cenas pazemināšanos ienākumi no tiem ir sarukuši divkārt.

Tam loģiski būtu bijis jānoved pie plašas krīzes kredītmaksājumu jomā...

Taču tā nenotika. Kaut gan visi mūsu “drošības spilveni”, kas ielikti kredītprojektos — mērena finansēšanas proporcija, ilgāks maksājumu grafiks utt. —, ņemot vērā to, cik nopietnas pārmaiņas piedzīvo ekonomika, protams, tiek caursisti. Taču mēs jau no paša sākuma bijām ļoti rūpīgi izvēlējušies klientus. Viņiem komerciālais nekustamais īpašums nav vienīgais darbības veids vai, kā tas nereti mēdz būt, pamatdarbības veids. Līdz ar to tagad viņiem ir iespēja dotēt šos projektus ne tikai no saviem uzkrājumiem, bet arī no citiem uzņēmējdarbības veidiem — tirdzniecības un ražošanas. Cerēsim, ka līdz 2016. gada beigām situācija mainīsies.

Ar ko saistīts šis optimisms? Krievijas ekonomikas lejupslīdes pazīmes taču parādījās jau 2013. gadā — pirms sankciju ieviešanas.

Jautājums, cik liela ir šī lejupslīde. 2013. gadā daudzi no mūsu klientiem loloja plānus attīstīt un paplašināt savu biznesu. Sankcijām bija nozīmīga loma: pietiek paskatīties, kā Maskavā cits pēc cita izzūd franču un itāļu restorāni un to vietu ieņem, labākajā gadījumā, pašmāju picērijas.  

Vai ir vērojama tendence, ka klienti no Krievijas tirgus aiziet uz Eiropu?

Tie klienti, ar kuriem nācies saskarties man, nekur no Krievijas aiziet negrasās. Viņi domā, ka tas, kas notiek pašlaik, ir pārejoša tirgus “nosēšanās”. Cita lieta — risku diversificēšana, iegādājoties vai aizsākot kādu biznesu Latvijā vai citā ES valstī. Bet pilnībā aiziet no Krievijas tirgus mūsu klienti nedomā. Viņi apņēmušies pārlaist šo grūto laiku, kam agrāk vai vēlāk ir jābeidzas.

Drīzāk agrāk vai tomēr nedaudz vēlāk?

Daudzi 2016. gadam vēl neko labu neprognozē — ja vien necenšas atstāt iespaidu ar runām par iespējamu ekonomikas izaugsmi. Bet krieviem ir paruna “Kam karš — kam miesīga māte”. Krīze — tā ir iespēja iesaistīties tirgus pārdalīšanā, būtiski palielinot tajā savu daļu.

Krīze — tā ir iespēja iesaistīties tirgus pārdalīšanā, būtiski palielinot tajā savu daļu.

Vai Krievijas uzņēmēju vietā uz Latviju ir atnākuši citi investori?

Mēs strādājam ar vācu un itāliešu investoriem. Taču es neteiktu, ka viņi pēc skaitliskās attiecības ir ieņēmuši Krievijas investoru vietu.

Kas viņus interesē?

Labas kvalitātes komerciālais nekustamais īpašums. Īpaši vietās, kur koncentrējušās ārvalstu kompāniju pārstāvniecības. Starp citu, mēs nopietni strādājam arī ar investoriem no Lietuvas un Igaunijas, kuri pie mums attīsta visnotaļ vērā ņemamus projektus.

Kā jūs domājat, kāpēc lietuviešu panākumus mūsu tirgū nepavada pēc mēroga līdzīga Latvijas uzņēmēju ekspansija Lietuvas tirgū?

Man šķiet, ka lietuvieši bieži rīkojas ne vien aktīvāk, bet arī saliedētāk. Viņi atbalsta cits citu, un tas ļoti palielina tā vai cita uzņēmuma izredzes uz veiksmi ārpus savas valsts robežām. Piemēram, atverot tirdzniecības tīklu, lietuvieši tajā vienmēr iepludina preces no Lietuvas.  

Kā vienu no vislielākajām priekšrocībām sadarbībā ar Latvijas bankām Krievijas iedzīvotāji allaž minējuši konfidencialitāti. Vai pēc tam, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) Latvijas banku auditu uzticējusi ASV uzņēmumiem, šī priekšrocība zūd?

Nepiedalīties kopējā globalizācijas procesā — tostarp finanšu kontroles globalizācijā — mūsdienās nav iespējams. Taču svarīgi, ka šis process mums neatņem nekādas priekšrocības salīdzinājumā ar mūsu konkurentiem no citām valstīm, bet rada mums līdzvērtīgus nosacījumus. Arī Šveicē taču jau sen vairs nepastāv izslavētais banku noslēpums, ar kuru šī valsts mums asociējās vēl pirms gadiem piecpadsmit. Realitātē mēs tagad Latvijā varam saviem klientiem piedāvāt absolūti visu to pašu, ko piedāvā baņķieri Šveicē.

Ukraina, Baltkrievija, Kazahstāna — vai jūs 2016. gadā plānojat palielināt savu klātbūtni šajos tirgos?

2015. gadā mēs pieņēmām lēmumu pēc zināma “taimauta” atjaunot baltkrievu biznesa finansēšanu. Cita lieta, ka pašlaik Baltkrievijas klienti, tāpat kā Krievijas klienti, nesteidzas uzņemties valūtas kredītu saistības. Ideālā gadījumā šāds kredīts ir labs uzņēmējiem, kuriem ir ienākumi šajā valūtā. Baltkrievijā tā nav izplatīta parādība. Un, mainoties Baltkrievijas rubļa kursam, tur vienkārši var atkārtoties pašreizējās Krievijas krīzes stāsts.

Ukraina mums pagaidām ir slēgts temats, kaut gan, ja situācija nepa­sliktināsies, mēs kādā posmā varēsim piedāvāt mūsu klientiem tirdzniecības finansēšanu.

Realitātē mēs tagad Latvijā varam saviem klientiem piedāvāt absolūti visu to pašu, ko piedāvā baņķieri Šveicē.

2015. gadā par jūsu bankas jaunajiem produktiem kļuva tirdzniecības un kravas kuģu finansēšana. Cik tie izrādījušies pieprasīti no klientu puses?

Pat vairāk, nekā bijām gaidījuši. Mēs nelolojām nereālus plānus piesaistīt šiem produktiem pusi kredītportfeļa, bet šodien mums ir nopietni un interesanti projekti gan tirdzniecības finansēšanas, gan jūras kravu pārvadājumu jomā. Turklāt klienti, kas tos uzsākuši, mūsu bankai bijuši arī iepriekš. Viss, ko mums vajadzēja izdarīt, bija piedāvāt viņiem šos instrumentus, un viņi ar prieku tos izmantoja. Turklāt apstākļos, kad kravas kuģu finansēšanas jomā mēs esam būtiski paaugstinājuši prasības aizņēmējam — gan kuģu vecuma, gan kompānijas lieluma ziņā.

Vai mainās Latvijas uzņēmēju tradicionālie priekšstati par to, ka pēc “garās naudas” vajag iet uz skandināvu bankām?

Salīdzinot ar laiku vēl pirms pieciem gadiem, tie ir būtiski mainījušies. Taču ne tik ļoti, lai mēs varētu sacīt, ka pro­blēma ir izzudusi. Grūti pateikt, ar ko tas ir saistīts. Iespējams, ar to, ka skandināvu bankas klients — tas ir klients, kas gatavs komunicēt bezpersoniski, uzņemties atbildību kādas bezpersoniskas organizācijas priekšā. Iespējams, viņš saskata kaut kādu priekšrocību apstāklī, ka viņam nevajadzēs nodurt acis, uz ielas sastopot kādu no bankas īpašniekiem. Bet ir klientu loks, kuru interesē cita veida pieeja — un to viņi atrod pie mums.  

Vai tad skandināvu bankās tik bieži mainās menedžeri?

Pašlaik tas varbūt nav tik aktuāli, bet pirms 2008.–2009. gada tektoniskā nogruvuma skandināvi bija pievilcīgi ar lētumu. Bet, kad sākās problēmas — un tās krīzes laikā bija visiem —, klients palika viens pret šo bezpersonisko organizāciju, kas pārrunas par parāda restrukturizāciju ar viņu arī risināja kā ar vienu no saviem daudzajiem bezpersoniskajiem klientiem. Viņš, iespējams, domāja, ka viņam taču ir vārds, reputācija, kredītvēsture, iespēja pie kaut kā apelēt. Taču attiecībā uz skandināviem tas nostrādāja nebūt ne vienmēr — precīzāk sakot, nenostrādāja gandrīz nekad. Pienāca rīkojums “no augšas”, un visi skrēja citā virzienā. Un nereti tie paši cilvēki, ar kuriem klients vēl nesen risināja patīkamas sarunas, tagad viņam sagādā milzumdaudz nepatikšanu.

Pie mums cilvēks vienmēr var atnākt un dalīties savās pārdomās, saņemt padomu. Iekams uzsākt kopēju projektu, mēs vienmēr rūpīgi izpētām klientu. Dažus tas iedzen apjukumā. Toties pēc tam mēs uz ikvienu izmaiņu projektā reaģējam acumirklī.

Bet, ņemot vērā mūsu bankas izmērus, tagad mēs tieši lielajiem uzņēmējiem spējam piedāvāt pievilcīgākus nosacījumus nekā skandināvi.

Wellton Hotel Riga Vecrīgā — jau ceturtā viesnīca tīklā, kas rekonstruēta, piesaistot ABLV Bank finansējumu

2014. gadam jūs paredzējāt kredītbudžetu 200 miljonu eiro apmērā, 2015. gadam — 120 miljonu apmērā. Kāds skaitlis paredzēts 2016. gada plānos?

Ja ņemam vērā visus virzienus, ne mazāks par 200 miljoniem eiro. Mēs uzskatām, ka šie plāni ir pilnībā reālistiski, ņemot vērā tās izaugsmes iespējas, kādas pašlaik ir mūsu rīcībā. Ja runājam par tirdzniecības finansēšanu, tie ir 50 miljoni eiro — un būtībā tiks izsniegti tikai 5–10 klientiem. Kuģu projektiem standarta summa svārstās ap 5 miljoniem.  

Mēs, tāpat kā iepriekš, esam gatavi strādāt ar komerciālo nekustamo īpašumu, bet Krievijā pieprasījums pēc kredītiem valūtā ir jūtami samazinājies, jo šajā valstī patlaban tikai ļoti nedaudziem ir stabili valūtas ienākumu avoti.

Ja runājam par Latviju, tirgus šeit ir ārkārtīgi ierobežots. Nekādu grandiozu plānu par milzu objektu būvniecību vai pirkšanu, kuros mēs varētu iesaistīties, pagaidām nav.

Bet kas pašlaik Latvijā interesē investorus komerciālā nekustamā īpašuma jomā?

Ir plāni par viesnīcu celtniecību; iesākts projekts, kas saistās ar jaunu noliktavu kompleksu būvniecību; tiek gatavoti arī vairāki darījumi, kas paredz A kategorijas biroju ēku iegādi 15–20 miljonu eiro vērtībā. Par plāniem palielināt tirdzniecības platības gan neko neesmu dzirdējis.

Patlaban mūsu bankas izmēri un resursi ļauj finansēt būtībā jebkāda mēroga projektus Latvijā.

Un kā ar ražošanas platībām?

To ir pietiekami. Līdz ar jauno tehnoloģiju ieviešanu tām mūsdienās nepieciešams krietni mazāk vietas — pilnībā pietiek ar bijušajām rūpnīcām, kur jau ir ievilktas visas komunikācijas, elektrība, gāze. Nezinu, vai Latvijā vēl jebkad būs lielas rūpnīcas, bet pašreizējai ražošanai, kuras vērtība ir no viena līdz pieciem miljoniem eiro, pietiek ar pusi no mūsu galvenā biroja ēkas pirmā stāva platības. 5–10 cilvēki, viss robotizēts — vairāk vienkārši nevajag.

Bet te, protams, viss ir atkarīgs no katra klienta iespējām un vēlmēm. Patlaban mūsu bankas izmēri un resursi ļauj finansēt būtībā jebkāda mēroga projektus Latvijā. Tamdēļ es aicinu Latvijas un ārvalstu klientus novērtēt piedāvājumu finansēt savu uzņēmējdarbību tieši ABLV Bank. Iespējams, tā būs vislabākā izvēle.

Saturs

Radošā grupa: Arnis Artemovičs, Ernests Bernis, Jānis Bunte, Anna Celma, Ilmārs Jargans, Jekaterina Koļesina, Sergejs Mazurs, Samanta Priedīte, Jūlija Surikova, Romans Surnačovs
Projekta menedžeres: Anna Celma, Jūlija Surikova
Intervijas: Jānis Bunte, Ingrīda Drazdovska, Konstantīns Gaivoronskis, Katrina Gordejeva, Ilmārs Jargans, Jekaterina Koļesina, Sergejs Mazurs, Romāns Meļņiks, Sergejs Pavlovs, Romans Surnačovs, Jānis Šķupelis
Tekstu autori: Leonīds Aļšanskis, Jānis Bunte, Anna Celma, Vladislavs Hveckovičs, Jānis Grīnbergs, Māris Kannenieks, Ļubova Kazačenoka, Jekaterina Koļesina, Zane Kurzemniece, Aleksandrs Pāže, Gints Pumpurs, Dmitrijs Semjonovs, Jūlija Surikova, Kaspars Vanags, Benoit Wtterwulghe
Foto: Arnis Artemovičs, Uldis Bertāns, Mārtiņš Cīrulis, Ieva Čīka, Krišjānis Eihmanis, Andrejs Hroneloks, Alise Jastremska, Valdis Kauliņš, Valts Kleins, Marks Litvjakovs, Sergejs Mazurs, Reinis Oliņš, Samanta Priedīte, Gatis Rozenfelds, Polina Viljun, LETA foto, Marka.photo, Studija F64
Korektors: Agrita Grīnvalde
Tulks: Antra Bula
Dizains: Aivis Lizums, Valters Horsts
Sadarbībā ar SIA Anonymous Publishing

Visas tiesības aizsargā LR likums Par autortiesībām un blakustiesībām.
Pārpublicēšana bez ABLV Bank, AS, atļaujas aizliegta.