Efektivitāte 2015. gada pārskats

Finanšu pakalpojumu eksporta globālais potenciāls

Latvijas ekonomikai, lai turpinātu izaugsmi, ir vajadzīgs jauns dzinējspēks. Par tādu var kļūt finanšu pakalpojumu sektors, īpaši tā starptautiskais segments. Finanšu pakalpojumi kā ekonomikas daļa ar augstu produktivitāti un pievienoto vērtību stimulē arī saistītās nozares un mazāk produktīvos tautsaimniecības segmentus. Savās pārdomās par to dalās ABLV Bank padomes priekšsēdētājs Oļegs Fiļs.

Kad mēs runājam par Latvijas preču un pakalpojumu eksportu, parasti iedomājamies tradicionālās šprotes, kokmateriālus, tūrismu. Banku darbība ar eksportu neasociējas.

Joprojām valda mīts, ka viss, kas, nosacīti, tiek darīts ar rokām, dod ekonomikai taustāmu ienesīgumu. Un viss, kas ir saistīts ar pakalpojumiem, ir netverams, netaustāms. Šis mīts diemžēl tiek kultivēts, lai gan ārpus Latvijas var labi redzēt, ka, izmantojot nevis rokas, bet smadzenes, var sasniegt krietni lielāku rezultātu, atdevi, pienesumu ekonomikai, tā saucamo pievienoto vērtību, attīstot ekonomiku un vairojot valsts kopproduktu.

Attieksme, ko pieminējāt, raksturīga ekonomikai, kura iestrēgusi vidējo ienākumu slazdā. Lauksaimniecība, kokap­strāde, tūrisms, restorānu, frizētavu un citu pakalpojumu bizness ir tā saucamā mazproduktīvā ekonomikas daļa, kur ļoti grūti audzēt produktivitāti, lielāku pievienoto vērtību. Šī mazproduktīvā daļa tiešā veidā ir atkarīga no ekonomikas produktīvās daļas.

Ļoti labs piemērs tam ir Šveices šokolādes konfektes, ko meistari nelielos veikalos darina ar rokām un pārdod par desmit eiro gabalā. Kāpēc viņi var atļauties likt tik augstu cenu, un kāpēc cilvēki to maksā? Tādēļ, ka Šveice ir viena no bagātākajām valstīm pasaulē, pateicoties tieši tās ekonomikas produktīvajai daļai. Šveicē ir gan bankas, gan arī darbojas visi lielākie izejvielu tirgotāji. Saņemot lielas algas, šo kompāniju darbinieki var mierīgi samaksāt par konfekti arī desmit eiro.

Tad sanāk, ka, attīstot banku sektoru, starptautiskos finanšu pakalpojumus, var attīstīt arī to ekonomikas daļu, kas saistīta ar ražošanu — vispirms vietējam patēriņam, un pēc tam eksportam?

Tieši tā. Šis piemērs parāda, ka produktīvā ekonomikas daļa var dalīties ar mazāk produktīvo ekonomikas daļu, stimulējot to. Turklāt produktīvā daļa — darbs, ko veic ar smadzenēm, — ir ar neierobežotām attīstības iespējām.

Kādas izredzes, attīstības iespējas šajā ziņā ir Latvijā?

Pakalpojumu klāsts var būt ļoti plašs, nav runa tikai par bankām — ir arī IT, farmācija, dažādi mārketinga pakalpojumi, pētniecība, arī starptautiska. Es domāju, ka Latvijā ir visas iespējas produktīvāk izmantot smadzeņu potenciālu, jo mūsu izglītībai sistēmai, lai gan tā tiek kritizēta, ir ļoti būtiska priekšrocība — skolu un augstskolu absolventi pārvalda trīs valodas. Tie ir 90% no rezultāta, visu pārējo var iemācīties.

Runājot par izglītības sistēmu, gribētos, lai tā spētu atturēt jauniešus no pievēršanās ekonomikas mazproduktīvajai daļai. Ir liels kārdinājums kaut kādu ekonomisku vai citu problēmu dēļ tūlīt aiziet strādāt, piemēram, par bārmeni vai pārdevēju, taču tad mēs šo potenciālo speciālistu zaudējam produktīvajai ekonomikas daļai. Uzskatu, ka visiem spēkiem jāpanāk, lai jaunieši iegūst augstāko izglītību, mācās svešvalodas, tādējādi nākotnē nodrošinot augstākus ienākumus sev un lielāku devumu ekonomikai.

Kāda ir banku loma tieši Latvijas ekonomikā?

Salīdzinot ar mūsu tuvākajiem kaimiņiem, Rīga ir lielākais finanšu centrs. Latvijā akumulējam 70% no visiem Baltijas valstu starptautiskajiem klientiem. Tā pamatā ir ne tikai krievu valodas zināšanas — galu galā tajā runā vairākums klientu no NVS valstīm —, tas ir arī banku skaits, plašs pakalpojumu spektrs, attīstītas ieguldījumu, brokeru pakalpojumu operācijas, citi finanšu instrumenti. Saskaņā ar 2014. gada datiem, banku sektors tiešā un netiešā veidā kopumā dod apmēram 4,5% no IKP, tiešā ietekme ekonomikā ir aptuveni 2,44%, no kā 1,27% ir vietējo klientu segments, bet 1,17% — banku starptautisko klientu pienesums. Tie ir tiešie cipari, taču jāņem vērā ne tikai banku darbība, bet arī to ietekme uz blakus nozarēm. Runājot par preču un pakalpojumu eksportu, bankas devums ir 2%, bet pievienotā vērtība eksportam — 7,28%.

Oļegs Fiļs saņem Valsts ieņēmumu dienesta balvu — “Lielākais nodokļu maksātājs banku sektorā”

Šie skaitļi droši vien jāvērtē kontekstā ar banku sektorā nodarbināto skaitu.

Pie visa lielā devuma ekonomikai banku darbinieku skaits turpina samazināties. Pēdējo piecu gadu laikā samazinājums ir ap 2000 darbinieku; tas saistīts ar optimizāciju, elektroniskajiem pakalpojumiem, internetbankas plašāku piedāvājumu. 2014. gadā banku nozarē kopumā Latvijā strādāja tikai 9362 darbinieki, kuri katrs vidēji dod pienesumu IKP gandrīz 63 tūkstošu eiro apmērā — 2,6 reizes vairāk nekā vidēji citās Latvijas nozarēs. Turklāt starptautisko klientu segmentā pievienotā vērtība jeb pienesums uz vienu nodarbināto 2014. gadā bija gandrīz divas reizes lielāks — 113 tūkstoši eiro. 2014. gadā banku sektors kopā bija samaksājis nodokļos 141 miljonu eiro. Tas arī apliecina, ka bankas ir ekonomikas dzinējspēks, attīstībā mēs esam priekšā citām nozarēm, un tas ir labi arī visas ekonomikas attīstībai kopumā. Banku sektors nestrādā viens, tas saistīts ar citām nozarēm — apdrošināšana, biržas, infrastruktūra, nekustamie īpašumi, IT tehnoloģijas, auditorkompānijas, konsultācijas… Mēs esam ļoti lieli pasūtītāji daudzām blakusnozarēm. Turklāt visas pārējās ekonomikas nozares ir bankas klienti. Līdz ar to, jo labāk veicas ekonomikai, jo arī bankām lielākas iespējas attīstīties, un otrādi — jo labāk bankām, jo labāk ekonomikai kopumā.

Bankas ir ekonomikas dzinējspēks, attīstībā mēs esam priekšā citām nozarēm, un tas ir labi arī visas ekonomikas attīstībai kopumā.

ABLV Bank ir saņēmusi The Red Jackets balvu kā viens no lielākajiem pakalpojumu eksportētājiem. Cik liela nozīme ir darbībai starptautiskā mērogā?

ABLV Bank lielo nodokļu maksātāju topā ieņem 17. vietu uzreiz pēc visiem lielajiem degvielas un citu akcizēto preču tirgotājiem. Secinājums: neražojot neko taustāmu vai netirgojot preces, var dot diezgan lielu pienesumu ekonomikai. Uzskatu, ka pievienotās vērtības radīšana, izmantojot tikai smadzenes, valstī ir jāizmanto pēc iespējas plašāk. Redzot, kā to dara citas valstis, šajā ziņā esam jaunpienācēji.

Ļoti liels sektors ir biznesa procesu ārpakalpojumi. To var labāk saprast, izmantojot lielas korporācijas piemēru. Piemēram, Apple pētniecības un jaunu produktu izstrādes centrs atrodas Amerikā, Silīcija ielejā, kur tiek radīta vislielākā pievienotā vērtība korporācijai; ražošana, kā zinām, atrodas Ķīnā; IT serviss un klientu atbalsts — Īrijā; loģistika, tirdzniecība, noliktavas, kravas un pasūtījumu apstrāde, piegādes organizēšana utt. — galvenokārt Nīderlandē; finanšu uzskaites centrs atrodas Luksemburgā. Tas rāda, ka ikviena valsts var meklēt un atrast savu nišu, savu attīstības potenciālu, vairāk specializēties kādā jomā ar mērķi sasniegt savai ekonomikai labāku rezultātu.

Pētniecībā vēl pagaidām neesam tik attīstīti, līdz ar to jaunu produktu izgudrošanā mums vēl neiet tik viegli. Ražošanas potenciāls Latvijā ir diezgan limitēts — uzņēmējiem, kas plāno attīstīt ražošanu Latvijā, katru dienu jāsaskaras ar pro­blēmu, ka kaut kur Āzijā to pašu var izdarīt lētāk, efektīvāk utt. Attīstības potenciāls ir IT jomā, lai gan mums ir ierobežota darbinieku pieejamība. Tāpat attīstības potenciāls mums ir klientu atbalsta pakalpojumos. Arī loģistikas, mārketinga, transporta, preču, kravas plūsmu un citās jomās.

Finanšu sektors mums ir stabils, attīstās, ir gatavs uzņemt jaunus klientus.

Vai šajā jomā pietiek vien ar to, ka pārņemam citu valstu labāko pieredzi?

Jautājat, vai, nokopējot Īrijas IT un klientu servisa atbalsta funkcijas un ārpakalpojumus un pārnesot to uz Latviju, varam panākt tikpat izcilu rezultātu? Droši vien, ka nē. Jo Īrijā ir ļoti liela priekšrocība — atšķirībā no mums viņi runā īstā angļu valodā. Vai, no Nīderlandes pie mums uz Latviju pārnesot loģistiku, preču plūsmu, mārketingu, noliktavas, var panākt to pašu rezultātu? Droši vien, ka nē. Jo mēs neesam Eiropas centrā ar minimāliem attālumiem līdz piegādes vietām. Esam nomalē, tādēļ nokopējot neko nepanāksim.

Jādomā kaut kas savs?

Ir trīs būtiski faktori, kas jāievēro. Mums jābūt nedaudz lētākiem nekā konkurenti, jo īpaši tāpēc, ka šajā ziņā joprojām esam jaunpienācēji. Mums jābūt ātrākiem nekā konkurenti. Un trešais faktors, kas ir pats svarīgākais, — mums vispirms jātēmē uz mazāka izmēra pasaules kompāniju apkalpošanu, kaut Latvijas mērogos tās, protams, būs lielas. Jo ar tādām ir vieglāk strādāt, tādu kompāniju ir krietni vairāk nekā Google, Apple, IBM, Microsoft mēroga uzņēmumu, kuri turklāt jau iesakņojušies dažādās pasaules valstīs. Pēc gadiem, kad būsim ieguvuši starptautisku atzinību kā ārpakalpojumu sniedzēji, varēsim runāt arī ar jau pieminētajiem biznesa gigantiem.

Ārkārtīgi svarīga droši vien ir valsts reputācija. Īpaši, ja runājam par banku pakalpojumiem ārvalstniekiem. Vai Latvijā ir pietiekami laba klientu uzticamības kontroles sistēma, kas ļauj izsargāties no dažādiem skandāliem?

Es domāju, ka banku uzraudzība Latvijā ir ļoti laba. Vienmēr, protams, ir kaut kādi trūkumi, bet galvenais, ka ir pieņemti visi nepieciešamie likumi un uzraudzības institūcijas ir savā vietā. Trīs lielās bankas, tostarp mūsējā, uzrauga arī Eiropas Centrālā banka.

Tāpat bankas nepārtraukti strādā arī pie iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošanas. Šajā ziņā tiešām tiek ieguldīts liels darbs, ir uzkrātas zināšanas, apmācīts personāls. Ļoti svarīgi visu pēc iespējas arī automatizēt. Tā kā Latvija ir lielāks finanšu centrs nekā kaimiņvalstis, mums ir jābūt spējīgiem arī pašiem banku darbības drošību uzraudzīt.

Finanšu sektors mums ir stabils, attīstās, ir gatavs uzņemt jaunus klientus. Izmantojot valsts ģeogrāfisko stāvokli un citas priekšrocības, varam turpināt attīstīt arī starptautisko segmentu, piedāvājot klientiem ne tikai norēķinu pakalpojumus, kas, no vienas puses, ir vienkāršāki, no otras, — riskantāki saistībā ar naudas plūsmu pārbaudi un uzraudzību. Savukārt, piedāvājot ieguldīšanas un brokera pakalpojumus, risks ir krietni mazāks, līdz ar to attīstības potenciāls ir lielāks.

Pēdējā laikā ir aktivizējušies ātro kredītu izsniedzēji. Tie nerada konkurenci bankām?

Protams, ir interesanti klausīties dažādas diskusijas, kur bankas tiek sauktas par stagnējošām organizācijām, un prognozes, ka tūlīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kas sevi dēvē par maksājumu kompānijām, pārņems lielu daļu banku biznesa. Bet vai kāds vispār ir padomājis par šādu kompāniju uzraudzību? Ar kādu naudu tās strādā, vai viņu klientu nauda ir apdrošināta? Tāpat ir savādi klausīties par tā saucamajiem startapiem, kuri veido kreditēšanas platformas, mēģinot savest kopā investorus ar aizņēmējiem, lietojot jaunizgudrotus riska modeļus un izsniedzot kredītus ar 30% likmi gadā. Latvijā 24 bankas cenšas izsniegt miljardos mērāmus kredītus ar likmi 3% gadā, un maz ir to, kas gatavi tos ņemt — kurš tad ir gatavs uz 30% gadā? Kas tie par cilvēkiem, kāpēc viņi tik dārgi gatavi aizņemties, kāpēc viņi neiet uz bankām? Kādas šādam aizdevējam var būt priekšrocības attiecībā pret bankām?

Varbūt galvenā priekšrocība — ka nepārbauda?

Jā, iespējams, galvenais ir darbība ar augstu risku, uz ko jāraugās ļoti skeptiski.

Mūsu valsts veiksmes stāsts ir atkarīgs no katra iedzīvotāja ieguldījuma un katra uzņēmēja konkurētspējas.

Ja raugāmies uz uzņēmējdarbības vidi plašāk, uz nepieciešamību piesaistīt investīcijas, — kādu atbalstu sagaidāt no valsts?

Te varam runāt par to, ko nesaprot mūsu politiķi, sakot, ka Latvijai jāattīsta sava konkurētspēja pasaulē un vienlaikus aizmirstot pateikt galveno: Latvijas konkurētspēja, produktivitāte, veiksmes stāsts ir atkarīgs no katra fiziskā cilvēka, kas dzīvo Latvijā, un no katra uzņēmēja, kas mēģina kaut ko šeit Latvijā darīt, konkurētspējas. Proti, ja uzņēmēji nebūs konkurētspējīgi, nekādā veidā nevarēsim runāt par visas Latvijas konkurētspēju. Jo Latvijas konkurētspēja sākas un laikam arī beidzas ar katra uzņēmuma un katra valstī nodarbinātā konkurētspēju.

Valstij jāraida skaidrs signāls, ka tā orientējas nevis uz jaundibināto kompāniju peļņas nodokli, bet uz to darbības attīstību pie mums. Tas arī nodrošinātu lielākus un tūlītējus nodokļu ieņēmumus no izmaksātajām algām. Tāpēc, ja kāds uzņēmējs vēlas attīstīt biznesu Latvijā, viņam jādod tā saucamais ieskriešanās periods. Ja investoram biznesa ierīkošanas plāns ir, piemēram, trīs gadu perspektīvā, skaidrs, ka pirmie divi gadi būs ar zaudējumiem. Nākamos divus gadus strādās pa nullēm vai ar nelielu plusiņu, ar to tikai kompensējot sākuma laika mīnusus. Un varbūt tikai pēc tam sāks pelnīt. To ņemot vērā, daudzas valstis ir tendētas piedāvāt gan nodokļu priekšrocības, gan skaidrot investoriem — arī izmantojot mārketinga metodes —, ka pirmos četrus gadus nav jāmaksā peļņas nodoklis.

Nekādas lielās likumu izmaiņas nav nepieciešamas, vien daži svarīgi labojumi. Piemēram, atļauja arī angliski noformēt dokumentus, kas iesniedzami Valsts ieņēmumu dienestam un Uzņēmumu reģistram.
Tas ir ļoti būtiski visiem investoriem. Vēl viena aktualitāte — atļauja uzņēmumiem pildīt valdes locekļu funkcijas. Ārzemju investors ne vienmēr pats var vadīt katru uzņēmumu. Dibinot uzņēmumu Latvijā, viņam kāda persona jāieceļ par valdes locekli, turklāt jābūt drošam, ka uzņēmuma vadītājs būs ļoti profesionāls, atbildīgs. Ir labi, ja investoram jau ir iepriekšēja saikne ar Latviju, viņš zina šejienes cilvēkus, bet parasti tā nav. Pie mums kompāniju var pārstāvēt tikai fiziskas personas, taču daudzās attīstītās valstīs redzami piemēri, ka ar uzņēmumu operatīvo vadību nodarbojas speciālas juridiskas kompānijas. Proti, slēdzot līgumu ar investoru, nodrošina valdes locekļa funkcijas pildīšanu un atbild ne tikai investora, bet arī valsts, tās institūciju, priekšā.

Atgriezīsimies pie ABLV Bank. Kādas ir jūsu priekšrocības šajā globālās konkurences situācijā? Ar ko esat atšķirīgi, spēcīgāki, ja reiz esat starp līderiem?

Esam ieinteresēti veidot ilgtermiņa attiecības ar klientu. Piemēram, klients var izmantot mūsu brokeru pakalpojumus, pats lemjot, kur ieguldīt, un var izmantot profesionāli pārvaldītus ieguldījumu fondus, ko mēs piedāvājam jau desmit gadus. Mūsu ieguldījumu portfelis ar katru gadu aug. Ir 12 ieguldījumu fondu, to apjoms 2015. gadā sasniedza 129,7 miljonus eiro. Visi fondi ir strukturēti pēc dažādiem ienesīguma līmeņiem un pēc reģioniem. Ir ieguldītāji, kas orientējas uz attīstīto valstu fondiem, ir tādi, kas dod priekšroku attīstības valstu tirgiem, kur ienesīgums var būt lielāks, bet arī risks attiecīgi augstāks. Strādājam ar trim valūtām — eiro, dolāriem un Krievijas rubļiem.

Latvijas mērogā mūsu banka ir otra lielākā, kaut, protams, pasaules mērogā neesam lieli. Līdz ar to cenšamies strādāt ātrāk un efektīvāk, apkalpojot savus klientus. Koncentrējamies uz tām jomām, kur saskatām attīstības perspektīvu un cenšamies nenodarboties ar tām nozarēm, kur nevaram konkurēt.

Saturs

Radošā grupa: Arnis Artemovičs, Ernests Bernis, Jānis Bunte, Anna Celma, Ilmārs Jargans, Jekaterina Koļesina, Sergejs Mazurs, Samanta Priedīte, Jūlija Surikova, Romans Surnačovs
Projekta menedžeres: Anna Celma, Jūlija Surikova
Intervijas: Jānis Bunte, Ingrīda Drazdovska, Konstantīns Gaivoronskis, Katrina Gordejeva, Ilmārs Jargans, Jekaterina Koļesina, Sergejs Mazurs, Romāns Meļņiks, Sergejs Pavlovs, Romans Surnačovs, Jānis Šķupelis
Tekstu autori: Leonīds Aļšanskis, Jānis Bunte, Anna Celma, Vladislavs Hveckovičs, Jānis Grīnbergs, Māris Kannenieks, Ļubova Kazačenoka, Jekaterina Koļesina, Zane Kurzemniece, Aleksandrs Pāže, Gints Pumpurs, Dmitrijs Semjonovs, Jūlija Surikova, Kaspars Vanags, Benoit Wtterwulghe
Foto: Arnis Artemovičs, Uldis Bertāns, Mārtiņš Cīrulis, Ieva Čīka, Krišjānis Eihmanis, Andrejs Hroneloks, Alise Jastremska, Valdis Kauliņš, Valts Kleins, Marks Litvjakovs, Sergejs Mazurs, Reinis Oliņš, Samanta Priedīte, Gatis Rozenfelds, Polina Viljun, LETA foto, Marka.photo, Studija F64
Korektors: Agrita Grīnvalde
Tulks: Antra Bula
Dizains: Aivis Lizums, Valters Horsts
Sadarbībā ar SIA Anonymous Publishing

Visas tiesības aizsargā LR likums Par autortiesībām un blakustiesībām.
Pārpublicēšana bez ABLV Bank, AS, atļaujas aizliegta.